Šodien, 5.oktobrī, vairāk nekā simts pasaules valstīs tiek svinēta Starptautiskā skolotāju diena. Šie skolotāju, pasniedzēju un izglītības nozares darbinieku profesionālie svētki tika ieviesti 1994.gadā. Šajā dienā parasti atceras skolotājus, kuri ir mainījuši mūsu dzīves un devuši lielu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.
Īrijas latviešu nacionālā padome (ĪLNP) rakstiski vērsusies pie izglītības ministra Roberta Ķīļa, rosinot viņu rast iespēju norīkot darbā Dublinā izglītības atašeju. Viens no šāda atašeja uzdevumiem būtu rast saikni ar vietējām izglītības iestādēm un strādāt, lai Īrijas skolu programmā latviešu valodu ieviestu kā atsevišķu priekšmetu.
Ceturtdien, 4.oktobrī, Skolotāju dienai veltītajā svinīgajā pasākumā tika apbalvoti labākie jaunie skolotāji, kas kļuva par Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes sadarbībā ar „Swedbank” rīkotā konkursa uzvarētājiem.
Noslēdzoties biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" īstenotajam projektam "Skolotāju sagatavošana romu skolēnu iekļaušanai", vairāk nekā 150 pirmsskolas un skolu pedagogi sagatavoti darbam ar romu bērniem un ģimenēm.
Šogad pirmo gadu Malnavas koledžā mācās četri studenti, kuriem profesijas apgūšanā nepieciešams surdotulks. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem paši izteikuši vēlmi mācīties Malnavā automehāniķa profesiju, informē portāls latgale.lv
Ne visi spēj pieņemt arī to, ka skolās arvien plašāk tiktu lietotas modernās tehnoloģijas. Vai latviešu valodas apguvei skolās vajadzīgas grāmatas vai planšetdatori? Abi! Tā uzskata mūsu uzrunātie skolēni un mācībspēki. Liela vienprātība ir par to, ka datortehnoloģijas tomēr nekad pilnībā neaizstās grāmatu un rakstīto vārdu. Viedokļi atšķiras jautājumā -- cik liela loma jaunajām tehnoloģijām skolu klasēs piešķirama un vai to pienesums tiešām būs tik būtisks, kā cer izglītības ministrs.
Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas iepriekš izraisīja diskusijas un strīdus starp nozarē strādājošajiem un arī politiķiem.
Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 2012.gada 1.novembrim iesniegt valdībā izvērtējumu par tām augstākās izglītības studiju programmām, kas ir kvalitatīvas, pilnveidojamas vai apšaubāmas.
Oktobrī Daugavpils universitātē sāksies nodarbības trešajā "Humanitārajā akadēmijā jauniešiem", kas DU Humanitārās fakultātes ietvaros tika dibināta 2010.gadā, interešu izglītības skolas patrons jeb aizbildnis ir populārais latviešu kinorežisors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Streičs.
Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu to apgūst no 6-9 gadu vecuma, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums "Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012". Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.
Naudas summa, kas gadā sekos vienam skolēnam palielināsies līdz 740,52 latiem, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departaments.
Rožupes pamatskola, uzsākot jauno mācību gadu un iezīmējot jaunu kursu savā attīstībā, ir aizsākusi vairākas progresīvas iniciatīvas, informē Līvānu novada pašvaldība.
"Vienotības" un Nacionālās apvienības frakcijas trešdien pauda atbalstu augstākās izglītības reformu plānam, un jau nākamnedēļ valdība varētu skatīt atliktos augstskolu akreditāciju noteikumus. Tāpat iegūts atbalsts arī citām augstākās izglītības reformām, pēc tikšanās ar abām frakcijām žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP).
Daugavpils universitāte vairākus gadus aktīvi piedalās Mūžizglītības programmā „Erasmus” un piedāvā saviem studentiem jaunas studiju iespējas dažādās Eiropas valstīs.
Pirms jaunā mācību gada Daugavpils bērnudārzu apmeklējušo bērnu vecākiem tika izsniegts nepieciešamo kancelejas preču saraksts. Tas tika sastādīts trijām vecuma kategorijām, un to parakstīja Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes Pirmsskolas izglītības darba speciāliste Ingrīda Zeļenkova.
Eiropas Komisija (EK) otrdien izveidojusi augstākās izglītības modernizācijas darba grupu. Darba grupa paredzējusi pētīt, kā panākt pedagoģiskā personāla izcilību augstskolās un kā vislabāk integrēt digitālos mācību līdzekļus programmu saturā, spējot piedāvāt mūsdienu prasmēm atbilstošu izglītību.
Visā pasaulē Skolotāju diena tiek svinēta katra gada 5.oktobrī, Latvijā šiem svētkiem nav konkrēta datuma un saskaņā ar Saeimas 2006.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par svētku un atceres dienām” Skolotāju diena tiek svinēta katra oktobra pirmajā svētdienā.
Reformu partija (RP) uzskata, ka pirmdien koalīcijas padomē Nacionālās apvienības un "Vienotības" izteiktā prasībai atlikt RP ministra Roberta Ķīla iecerētos augstskolu akreditācijas noteikumu grozījumus ir pamatota ar formāliem iemesliem. RP pārmet koalīcijas partneriem reformu vilcināšanu un pat paziņo, ka "tiesiskuma un reformu koalīcijā" ir tikai viena partija, kas aizstāv pārmaiņas izglītībā, ekonomikā un pašvaldību jautājumos.
Vecāki, kuri ir nemierā ar nepieciešamību skolām iegādāties mācību līdzekļus, ar sūdzību var vērsties tiesā, atbildes vēstulē Tiesībsargam norādījusi Ģenerālprokuratūra, sakot - prokuratūra šo lietu nepārbaudīs, portālam "Delfi" apliecināja prokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Eiropas Komisija uzskata, ka iedzīvotāju kvalitatīvā izglītība veicina Eiropas Savienības ekonomikas pieaugumu, tāpēc tā finansē Mūžizglītības programmas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci и Grundtvig. Katra no tām atbalsta kādu noteiktu izglītības sfēru – finansētākā apakšprogramma Erasmus atbalsta augstskolu studentus, Comenius finansē projektus, kas ir saistīti ar vidusskolu, Leonardo da Vinci – ar profesionālo apmācību, bet Grundtvig atbalsta pieaugušo izglītību.
Augstskolu rektoru saziņā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli par augstākās izglītības jomas reformām ledus ir sakustējies, ceturtdien Rektoru padomes ārkārtas sēdē, kurā piedalījās arī ministrs, sacīja padomes vadītājs Arvīds Barševskis.
Lai kopīgi diskutētu par paveikto un iecerēto izglītības sistēmā un zinātnes jomā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien,12.septembrī, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs, PCTVL biedrs un bijušais Rīgas domes deputāts Vladislavs Rafaļskis radio Baltkom ēterā atzinies, ka nav lojāls Latvijas valstij, un 2004.gadā realizētā izglītības reforma ir izgāzusies.
Ekonomika skolās atkal varētu būt obligāts mācību priekšmets, otrdien pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotās diskusijas "Sabiedrības izglītošanas virzieni finanšu jomā" žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Visas koalīcijas partijas un arī neatkarīgie deputāti esot apliecinājuši, ka augstākās izglītības sistēma ir reformējama un šis ir sarežģīts un smags process, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēdē studenti vienojušies izveidot darba grupu, kura izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim definēs jautājumus par reformām augstākajā izglītībā un divu nedēļu laikā gaidīs konkrētas atbildes uz tiem, aģentūru LETA informēja LSA prezidents Edvards Ratnieks.
Latvijā ir pārāk daudz augstskolu un divas trešdaļas no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno, šādu viedokli intervijā vienam mūsu valsts laikrakstam ir paudis izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Zinību dienas priekšvārtē, 28. augustā Ilūkstes novada izglītības darbinieki pulcējās uz novada pastāvēšanas vēsturē otro pedagogu konferenci. Šogad par konferences norises vietu bija izvēlēta Bebrenes vidusskola, informē Ilūkstes novada pašvaldība.
Ilūkstes Sadraudzības vidusskolā pirmā skolas diena šogad bija savādāka nekā citkārt. Skolas kolektīvs – skolēni, viņu vecāki un tuvinieki, skolotāji un skolas tehniskie darbinieki 3. septembra rītā pulcējās Ilūkstes Romas katoļu baznīcā, informē Ilūkstes novada pašvaldība.
Daugavpils Universitātē fizikas, ķīmijas un bioloģijas zinātnieku grupa īsteno pētījumus fluorescences jomā, radot zināšanas, ko nav iespējams iegūt vienas zinātnes nozares ietvaros.
Kopš 2009.gada 1.septembra Daugavpils Universitātē tiek realizēts ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes maģistra studiju īstenošanai’’ , kura ietvaros tiek piešķirtas mērķstipendijas DU realizētajās akadēmiskā maģistra studiju programmās: „Bioloģija", „Fizika", „Matemātika", „Datorzinātnes" un profesionālajās maģistra studiju programmās „Māksla" un „Vides plānošana".
Katram zināms, ka zināšanas pilnveido cilvēku un ir liels radošais spēks. Laikam nav tāda cilvēka, kas nevēlētos iegūt labu izglītību, papildināt savas zināšanas un prasmes. Taču, kā zināms, ceļš uz zināšanām prasa centību un neatlaidību gan no skolēna, gan no skolotāja puses.
ESF projekta „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai" (vienošanās Nr. 2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015) ietvaros Daugavpils Universitātē izsludināts konkurss mērķstipendiju saņemšanai akreditēto DU doktora studiju programmu „Bioloģija”, „Pedagoģija”, „Psiholoģija”, „Matemātika”, „Cietvielu fizika”, „Ekonomika”, „Valodniecība”, „Literatūrzinātne” doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, jauno mācību gadu sākot, nācis klajā ar kārtējo paziņojumu: Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, tāpēc 2/3 no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno.
Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka privātajam sektoram būtu jāiegulda līdzekļi un jāatbalsta izglītības iestādes Latvijā.
Daugavpils Saskaņas pamatskola jau vairāk nekā 10 gadus tiek iekļauta valsts labāko skolu desmitniekā. Šī gada jūnijā skola tika atzīta par labāko Latvijas pamatskolu un saņēma Ata Kronvalda fonda balvu „Lielā Pūce”, kura šodien par godu Zinību dienai tika nodemonstrēta svinīgā pasākuma laikā.
Lai sapostu bērnus skolai, vecāki lielākoties cenšas izmantot atlaides, jo šogad skolas bērna sapošana mācību gada sākumam izmaksā dārgāk nekā pirms diviem gadiem.
Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore, Dr. philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai vērtē studiju programmu ekspertīzi un studiju politiku.
No 1.septembra par Rēzeknes novada Maltas 1. vidusskolas direktori strādās Marija Zeltiņa. Viņa tika atzīta par labāko no trim pretendentiem konkursa divās kārtās un pēc tam apstiprināta novada domes sēdē, informē Rēzeknes novada pašvaldība.
No 20. līdz 22.augustam Rēzeknes novadā norisinājās izglītības iestāžu pārbaude par gatavību jaunajam mācību gadam. Tā kā skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu skaits novadā pārsniedz četrus desmitus, apskates līdztekus veica divas komisijas, kas novērtēja vasarā padarītos darbus un skolu tehnisko gatavību uzsākt mācību procesu. Uz komisijas vadītāja, Rēzeknes novada izpilddirektora Jāņa Troškas jautājumu, par cik procentiem skola ir gatava, visi direktori atbildēja: „Simtprocentīgi!”, informē Rēzeknes novada pašvaldība.
Skolas šantažē vecākus, pie tik skarba secinājuma nonācis Tiesībsarga birojs, kas, tuvojoties 1.septembrim, sācis vairākas aktivitātes, lai panāktu, ka Latvijā ir bezmaksas pamata un vidējā izglītība, kā to nosaka likums.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vērtēs mācību grāmatu pieejamību skolās un to dažādību, pastāstīja komisijas vadītāja Ina Druviete ("Vienotība").
3.septembrī visi skolēni, vecāki un pagasta iedzīvotāji tiek aicināti uz Zinību dienas svētkiem. Svētki iesāksies ar Svēto Misi Tilžas Romas katoļu baznīcā plkst. 9.00, informē Balvu novada pašvaldība.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) centralizēto eksāmenu vērtējumu mainījis 14% gadījumu no 424 iesniegtajām apelācijām, informē VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža.
No pirmdienas, 20.augusta, Daugavpilī ir sācies skolu gatavības jaunajam mācību gadam novērtēšanas process. Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova paziņoja, ka šogad skolu pieņemšana notiek nedaudz savādāk.
Jaunajā mācību gadā slēgs septiņas, reorganizēs astoņas un dibinās trīs izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta apkopotā informācija.
Nesen Latvijas tiesībsargs solīja griezties tiesā gadījumā, ja skolas arī turpmāk pieprasīs no skolēnu vecākiem iegādāties mācību grāmatas un darba burtnīcas. Kā arī tiesībsargs mudināja bērnu vecākus rakstīt sūdzības, ja viņiem liek iegādāties darba burtnīcas un mācību grāmatas.
Skolu direktori neredz pamatu izglītības ministra ieteikumam ieviest terminētus līgumus. Viņi uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem skolu vadības darba uzlabošanā būtu amata vērtēšanas kritēriju izstrāde – veidojot šo sistēmu kā motivējošu un algas lielumu ietekmējošu.
Līdz jaunā mācību gada sākumam palikušas dažas nedēļas un tas sāksies ne visai tradicionāli – nevis pirmajā, bet trešajā septembrī. Tūkstoši Daugavpils skolēnu šajā dienā ar ziediem rokās dosies uz savām skolām. Viņu priekšā ir nodarbības, ieskaites, eksāmeni