Lai kopīgi diskutētu par paveikto un iecerēto izglītības sistēmā un zinātnes jomā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien,12.septembrī, tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Pagājušajā mācību gadā ministrijas prioritātes bija vispārējā un profesionālā izglītība, informēja R.Ķīlis. Tajās panākts progress, izstrādājot pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēmu, uzsākot izglītības satura pilnveidi un skolu autonomijas palielināšanu, deputātiem sacīja ministrs. Savukārt šī mācību gada prioritātes ir augstākā izglītība un speciālā izglītība. Ministrijas iecerē ir veidot iekļaujošu izglītības sistēmu bērniem ar īpašām vajadzībām, atsakoties no speciālajām skolām un nodrošinot tiem atbalsta sistēmu.
Runājot par augstākās izglītības sistēmas reformām, to mērķis ir sasniegt pasaules līmeņa kvalitāti Latvijas augstskolās un augstas klases zinātnes attīstību, panākot vismaz vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu simts labāko Eiropas augstskolu vidū, akcentēja ministrs. Reformu iecerēts veikt, radot stingrākus akreditācijas noteikumus, augstskolu novērtējumā nodrošinot caurskatāmu ekspertu atlasi, attīstot regulāru augstskolu kvalitātes uzraudzību, konsolidējot augstskolu resursus un valsts budžeta finansējumu novirzot tikai kvalitatīviem studiju virzieniem.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas par ministra priekšlikumu Latvijas Zinātnes padomes projektu izvērtēšanā piesaistīt ārvalstu ekspertus, jo tie neesot kompetenti izvērtēt pētījumus par mūsu valsts nacionālajām un reģionālajām īpatnībām. Ministrs atzina, ka nacionālo projektu novērtēšanai ir nepieciešama speciāla procedūra, vienlaikus akcentējot, ka ārvalstu ekspertu klātbūtne garantē starptautiski atzītu zinātnes kvalitātes novērtējumu, bez kura samazinātos ārvalstu finansējums.
Atbildot uz Ņikitas Ņikiforova (SC) interesi par situāciju ar studiju virzienu akreditāciju, ministrs apliecināja, ka veikt pārvērtēšanu un piesaistīt citus ekspertus nav plānots. Paredzēts, izmantojot esošo informāciju, piemērot striktākus kritērijus studiju programmu sadalījumam pa novērtējuma kategorijām, iekļaujot arī, piemēram, programmu absolventu nodarbinātības rādītājus. Programmu novērtējums tiks ņemts vērā, lemjot par budžeta vietu sadalījumu.
Uzklausot ministra ziņojumu par plānu izstrādāt jaunu Inovāciju likumu, deputāts Jānis Vucāns (ZZS) vērsa uzmanību, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pavasarī lielu uzmanību veltīja zinātniskās darbības un patentēšanas jomu sakārtošanai, un aicināja ministru pamatot vajadzību pēc atsevišķa, jauna likuma. Inovāciju jomā nepieciešams sakārtot inovāciju biznesa vidi ne tikai no zinātnes viedokļa, bet arī, veicinot aktīvāku to pētnieku iesaistīšanos inovāciju procesā, kas nav zinātnieki, skaidroja R.Ķīlis.
Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, atgādinot, ka izglītības sistēmas reformēšanā kļūdīties nedrīkst un izmaiņas jāveic nesteidzīgi un izsvērti, aicināja klātesošos drīzumā turpināt diskusijas par augstākās izglītības un tostarp augstskolu akreditācijas jautājumiem, kā arī mācību līdzekļu nodrošināšanu.