Augstskolu rektoru saziņā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli par augstākās izglītības jomas reformām ledus ir sakustējies, ceturtdien Rektoru padomes ārkārtas sēdē, kurā piedalījās arī ministrs, sacīja padomes vadītājs Arvīds Barševskis.
Iepriekš augstskolu rektori bijuši pārliecināti, ka ar ministru nav iespējams kompromiss, taču pašlaik, pēc asās rektoru kritikas, sadarbības iespējas pavērušās lielākas un sadarbība ar ministru vairs nešķiet neiespējama.
"Ja pagājušajā Rektoru padomes sēdē mēs teicām, ka kompromiss nav iespējams, šodien man jāteic, ka ledus ir izkustējies un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju atsevišķus jautājumus, iespējams, varēsim saskaņot," atzina Barševskis.
Rektoru padomes lielākās bažas rada jaunie studiju programmu akreditācijas noteikumi. Padome norāda, ka vajadzīgi stingrāki rāmji, pretējā gadījumā rodoties pārdomas, ka ir vairāki "zemūdens akmeņi", ko ministrija varētu izmantot politisku motīvu vārdā.
Ķīlis ārkārtas sēdē sanākušajiem augstskolu vadītājiem pastāstīja, ka uz aktuālo un domstarpības pacēlušo jautājumu, kurai institūcijai ministrija uzticēs augstskolu studiju programmu akreditāciju, pagaidām vēl atbildes nav. Paredzēts, ka to, kam uzticēs studiju programmu akreditētāšanu, noskaidros starptautiskā konkursā.
Līdz šim bijis zināms vien tas, ka atbilstoši paredzētajai reformai šīs funkcijas organizēšanu uzticēs Izgītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas uz līguma pamata pilnvaros kādu neatkarīgu institūciju, nevis Augstākās izglītības padomi (AIP), kurā darbojas arī pašu augstskolu rektori un varētu "paši sev klapēt pa plecu," iepriekš norādīja Ķīlis. Savukārt rektori, kā arī Latvijas Studentu apvienība uzskatīja, ka šo studiju virzienu akreditāciju varētu uzticēt tieši AIP.
Ministrs atzina, ka pašlaik Latvijā neesot institūcijas, kam varētu uzticēt studiju programmu akreditēšanu, tomēr pieteikties konkursā varēs institūcijas gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Konkursu, kurā pieteikties potenciālajiem studiju virzienu akreditācijas veicējiem, varētu izsludināt pēc tam, kad valdība būs akceptējusi jaunos studiju programmu akreditācijas noteikumus, pavēstīja Ķīlis.
Tāpat Barševskis ārkārtas sēdē norādīja – rektori ir izteikuši pārmetumus par to, ka ministrs līdz šim dalījies ar daudzām un dažādām idejām, taču nav redzēts konkrēts dokuments par augstākās izglītības jomā plānotajām reformām.
Par to ministrs atbildēja, ka "vēl viena plāna rakstīšana nav nepieciešama, jo ir gana skaidrs, kur augstākajai izglītībai jāvirzās, un to mēs īstenojam pa soļiem". Viņš aicināja augstskolu vadītājus iepazīties ar esošo un pieejamo dokumentāciju, kurā atspoguļotas arī izglītības reformas, tostarp valdības deklarāciju, Reformu partijas programmu, Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumus un citiem materiāliem.
Ministrs arī atzina, ka ne jau dokumentu trūkums ir problēma augstākās izglītības reformu procesā, bet gan lēmumu ārkārtīgi lēnā un smagnējā pieņemšana.
Ķīlis arī atzina – arī pēc šīs Rektoru padomes ārkārtas sēdes ar augstskolu visos jautājumos būt vienisprātis vismaz pagaidām nebūšot, taču sadarbība un kompromiss ir iespējams. Tam piekrita arī Rektoru padomes vadītājs.
Jau vēstīts, ka Rektoru padome pagājušajā nedēlā nobalsoja par neuzticības izteikšanu Ķīlim. Rektoru padomei un ministram pēdējā laikā bijušas domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem. Rektoru padomes vairākums pagājušajā nedēļā nolēma izteikt neuzticību Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, kā arī ir neapmierināti ar Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitu.
Rektori norāda, ka jaunais studiju gads augstskolām un akadēmiskajai saimei sākās ar īpatnēju ministra apsveikumu, presē paziņojot, ka 2/3 Latvijas augstskolu ir jāslēdz vai jāapvieno. Šāds paziņojums gada pirmajā studiju dienā esot klaja necieņas izrādīšana augstskolām, studentiem, mācībspēkiem.
Ķīļa vadībā paredzētajām reformām, ka iezīmētas jau valdības 2009.gadā iezīmētajā rīcības plānā, atbalstu atpauduši valdošajā koalīcijā esošie politiskie spēki. Ministrs arī atzinis, ka viņa un rektoru nesaskaņas nevar būt iemesls valdības nestabilitātei.