Tā Otrā pasaules kara priekšvakarā sacīja čehu žurnālists un komunists Juliuss Fučiks.
Kā ziņots, Daugavpils pilsētas domes darba grupas, kura izstrādā pilsētas jaunatnes politikas koncepciju, darbības termiņš tika pagarināts līdz marta beigām.
Oficiālie inflācijas dati kopumā atbilst mūsu sākotnēji izteiktai prognozei un liecina, ka inflācijas klimats Latvijā saglabājas samēra maigs. Patēriņa cenas februārī ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Patīk mums tas vai ne, bet Latvijas ostas dzīvo uz Krievijas kravu rēķina, turklāt Krievija ir vairāk nekā miljardu eiro vērts noieta tirgus Latvijā ražotām precēm, kas ES principā nebūtu vajadzīgas.
Šā gada 20.februārī konferencē "Ceļu būve 2014" tika vispusīgi analizēta ceļu tīkla situācija un perspektīvas, tai skaitā samērā daudz laika tika veltīts četru ceļiem iezīmēto nodokļu iekasēšanai un ceļu finansēšanas modeļiem.
Ar katru dienu arvien vairāk tirgotāji izjūt lielāko kļūdu, ko eiro ieviešanā ir pieļāvusi Latvijas Banka un Latvijas valdība.
Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Paredzams, ka šajā gadā bezdarbnieku skaits stabili samazināties, uzskata eksperti.
Solījums eiro ieviešanas procesā strauji necelt cenas bija dzīvotspējīgs vien gada pirmās pāris nedēļas, jo, kā liecina statistiķu aprēķini, vairākām iedzīvotājiem vitāli svarīgām preču grupām cenas piedzīvojušas visai strauju pieaugumu.
Nupat publicētie Centrālās statistikas pārvaldes IKP dati liecina, ka ekonomikas izaugsme gada nogalē ir palēninājusies straujāk nekā bijām gaidījuši. Iekšzemes kopprodukts 4.ceturksnī ir audzis par 3,5%, salīdzinājumā ar 4,3 – 4,5% izaugsmi gada vidusdaļā.
Katrs kaut nedaudz izglītots vai dzīvē pieredzējis cilvēks, šķiet, drīzāk atbalsta kārtību un mieru, stabilitāti un pakļaušanos likumam, periodisku došanos uz vēlēšanu iecirkni, kā arī demokrātisku savas pārliecības izpaušanu publiska dialoga formā, nevis ķeršanos pie rungas, kā dumpja, sacelšanās vai revolūcijas ieroča, kad par galveno argumentu kļūst spēks. Tā ir patiesība, par kuru nenākas šaubīties.
Jautājums par mācību valodu mazākumtautību skolās pēdējo dienu laikā ir kļuvis par vienu no karstākajām tēmām. Un, kā tas pie mums pieņemts, par skolām tiek runāts ļoti emocionāli. Taču mēģināsim emocijas nolikt malā.
Valstij vajadzētu jābūt proaktīvākai nepilsoņu jautājumā, jo pašlaik Latvijas pilsonība vairs netiek uzskatīta par prestižu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs integrācijas jautājumu eksperts Deniss Hanovs.
Baltijas ceļam šogad aprit 25 gadi. Lai atgādinātu par šo gadadienu, triju Baltijas valstu parlamentāriešu kopīgās asamblejas ietvaros tika nolemts izsludināt eseju konkursu jauniešiem.
Šā gada sākumā tika publiskots starptautiskais ekspertu vērtējums par apmēram 150 Latvijas zinātnisko iestāžu reģistrā iekļautajām institūcijām.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā.
«2014. ir Latvijas un Eiroparlamenta vēlēšanu gads. Priekšvēlēšanu laikā uz Latvijas politiskās skatuves mēdz parādīties ļoti kolorīts absurdu, populistisku politisko grupējumu spektrs.
Valdis Dombrovskis bija slikts - viņš nedeva medicīnai naudu. Kopā ar viņu naudu nedeva Ingrīda Circene. Tātad arī viņa bija slikta. Vēl ļoti slikts bija Andris Vilks.
Gruzijas nevalstiskās organizācijas „Tiesības visiem” vadītājs Zurabs Džorbenadze domā, ka asociācijas vienošanās, kuru parafēja Gruzija un Eiropas Savienība Viļņas Austrumu partnerības samitā, tās parakstīšanas un ratifikācijas gadījumā novedīs pie Gruzijai postošām sekām.
Bezdibenis, kurā mēs visi tikām piespiesti ielūkoties aizvadītā gada 21. novembrī, bija pašu spēkiem izrakts. Iespējams, kādam šķistu taisnīgāk tajā vainot mūsu bezspēcību, tomēr secinājumi ir nepielūdzami: Latvijā pastāv saimnieciskā un tiesiskā sistēma, kas konsekventi atražo surogātus, brāķi, bezatbildību un cilvēku ekspluatāciju.
Nesen demisionējušās Valda Dombrovska valdības laikā ministrijas, kā arī to pakļautībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības juridiskajiem pakalpojumiem tērējušas kopumā pat vairākus miljonus latu, liecina visu nu jau bijušo ministru atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem, kas tika uzdoti un parlamentā iztirzāti pagājušā gada pašās beigās.
Sāka aizmirsties padomju laiki? Nils Ušakovs atgādināja. Stundām garas rindas pēc rīdzinieku kartes bija Rīgas domes valdošās koalīcijas dāvana rīdziniekiem Ziemassvētkos.*
Politiskajām partijām jānāk klajā ar savu attīstības piedāvājumu, tāpēc pašlaik premjera amata kandidāts nebūtu jāmeklē ārpus tām.
Latvijā sabiedrībā izveidojusies imunitāte pret jauniem populistiskiem politiskiem spēkiem, un to rāda arī iedzīvotāju aptaujas, tā intervijā Latvijas Televīzijā norādīja politologs Ivars Ijabs.
Emocionālu lozungu aizsegā par Latvijas zemes aizsargāšanu no ārvalstu investoriem, faktiski tiek virzīti neizdevīgi zemes iegādes un pārdošanas nosacījumi ne tikai ārvalstniekiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, uzskata konsultāciju uzņēmuma ActusQ direktore Eva Branta - Nellemanne.
Jūrmalā dzimušais krievu rakstnieks un komiķis Mihails Zadornovs izteicis neizpratni par Ukrainā notiekošo Euromaidan un kā piemēru kāpēc turienes sabiedrībai nevajadzētu vēlēties iestāties Eiropas Savienībā minējis Latviju - neglaimojošā veidā.
Pēc Latvijas premjerministra Valda Dombrovska paziņojuma par aiziešanu no amata griezāmies pēc komentāriem pie Saeimas deputāta Riharda Eigima.
Par III Baltijas tautiešu forumu Roščino ciematā par pierobežu sadarbību, darbu ar tautiešiem un uzņēmējdarbības attīstību Ļeņingradas apgabalā pastāstīja reģiona ārējo sakaru vicegubernators Aleksandrs Kuzņecovs.
Sanktpēterburgas universitātes Starptautisko attiecību Eiropas izpētes fakultātes katedras profesors Nikolajs Meževičs apmeklēja Daugavpili, jo piedalījās portāla Gorod.lv rīkotajā Apaļajā galdā, kas tika veltīts mūsu pilsētas un Latgales reģiona attīstībai triju atomelektrostaciju tuvumā.
Ir grūti runāt par to traģēdiju, kas pagājušajā nedēļā notika, iebrūkot jumtam vienā no tirdzniecības centriem Maxima, kā rezultātā bojā ir gājis ļoti daudz cilvēku.
15.novembrī Daugavpilī notika portāla Gorod.lv rīkotā diskusija par Daugavpils attīstību triju atomelektrostaciju tuvumā, kurā piedalījās Latvijas Republikas Saeimas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis par divkosīgu uzskata cilvēku un politiķu negatīvo attieksmi pret eiro, kas būs Latvijas valūta no nākamā gada.
Piektdien, 15.novembrī, Daugavpilī notika Apaļais galds, kurā vairāku valstu pārstāvji apsprieda mūsu pilsētas un reģiona attīstību triju atomelektrostaciju – Visaginas AES, Ostrovecas AES un Kaļiņingradas AES tuvumā.
Nikolajs Meževičs ir Sanktpēterburgas universitātes Starptautisko attiecību Eiropas izpētes fakultātes katedras profesors, kurš Daugavpilī ir ieradies, lai piedalītos portāla Gorod.lv rīkotajā Apaļajā galdā, kura ietvaros tiks runāts par mūsu pilsētas un Latgales reģiona attīstību triju atomelektrostaciju tuvumā.
Komentējot Saeimas piedāvātās izmaiņas imigrācijas likumā, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju "tirgošanas" ierobežojumu, sabiedrībā plaši pazīstamais miljonārs Jūlijs Krūmiņš šādu ideju, kas tapusi "Ultimātu" un "Kompromisu" rezultātā, nosaucis par aburdu.
Kā zināms, pēc vairāku stundu ilgām debatēm LR Saeima pieņēma 2014.gada budžetu.
Pirmajā brīdī šķietami absurds jautājums, ko saņēmu vienā no sociālajiem portāliem.
Šodien vēlos dalīties pārdomās par plašsaziņas līdzekļu neatkarību/atkarību.
Atrodoties iniciatīvas grupas sastāvā, es, Raimonds Iliško un mani „Sociālā Taisnīguma partijas”/ „Tautas kontrole” domubiedri vēlamies izteikt pateicību uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” vadītājam Andrejam Kuzņecovam un ražošanas direktoram Mārim Laudiņam par to, ka, pateicoties viņu kvalitatīvajam, konsekventajam un pārdomātajam darbam, uzņēmums strādā stabili pilsētnieku interesēs.
Man nekad nebija noslieces uz vēstījuma žanru, bet te, kā jāsaka, piespieda.
Tieši kā A. Puškins raksta: „Un roka prasās pēc spalvas, bet spalva pēc papīra”.
Neskatoties uz to, ka vairākums Saeimas deputātu atbalsta „Likuma par municipālajiem referendumiem” ideju, kurš tostarp paredz vēlētāju tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldību atlaišanu, galīgā likuma pieņemšana atkal ir atlikta.
Naudas meklēšana nākamā gada budžetam, spēlējoties ar nodokļu slogu, turpinās – tā droši var teikt par Saeimas Budžeta komisijā apspriesto jautājumu, kas skar iespēju palielināt azartspēļu nodokli par 10%. Uzreiz jāteic, ka šeit nav runa ne par pārtiku, ne elektroenerģiju, ne autogāzi, ne arī citām sabiedrībai ikdienā nozīmīgām jomām.
Likumprojektam par municipālajiem referendumiem saskaņā, ar kuru bez visa pārējā uz municipālo referendumu varēs izvirzīt jautājumus par pašvaldības atlaišanu, pēc sākotnējiem plāniem bija jāstājas spēkā jau ar šī gada 1. jūliju.
Droši vien par pašu apspriestāko un aktuālāko šīs nedēļas apspriestāko problēmu kļuva, tā saucamā, ASV budžeta jeb politiskā krīze, jo jau no 1. oktobra, kad iestājas jauns finanšu gads, ASV budžets tā arī nav apstiprināts.
Līdzīgi rudens lapkritim, sarūk arī kalendāra dienu skaits līdz eiro ieviešanai Latvijā.
Latviešu tautas dzīvesziņas un kristīgo vērtību atrašanās līdzās nav pretrunīga, bet tikai ļauj labāk saprast mūsu identitāti.
Portāls Gorod.lv jau publicējis 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima viedokli, kurš uzskata, ka nepieciešams būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu investīciju apjomu.
Aizvadītajā nedēļā LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes apakškomisija ierosināja iepazīties ar īpaši izstrādātās skolēnu patriotiskās audzināšanas programmas pamattēzēm.
Darba devējiem vajadzētu maksāt darbiniekiem algas, kas pārsniedz vidējo darba tirgus līmeni, tā iegūstot būtisku priekšrocību ilgtermiņā – šādu viedokli paudis Igaunijas darba sludinājumu portāla CV Keskus vadītājs.
Kāpēc Latvijā trūkst labi apmaksātu darba vietu un sociālo garantiju, kas mudinātu dzimtenē atgriezties aizbraukušos latviešus? Atbilde lielā mērā ir pavisam vienkārša: tāpēc, ka nav pietiekamas motivācijas, lai valsts vadībā darbotos labākie Latvijas vadītāji, organizatori un tautsaimniecības speciālisti.