Droši vien par pašu apspriestāko un aktuālāko šīs nedēļas apspriestāko problēmu kļuva, tā saucamā, ASV budžeta jeb politiskā krīze, jo jau no 1. oktobra, kad iestājas jauns finanšu gads, ASV budžets tā arī nav apstiprināts.
Tādēļ dažādu valstu speciālisti jau veic savas prognozes par to, kā šis notikums ietekmēs viņu valstu ekonomiku. Tieši tādēļ portāls Gorod.lv vērsās pie mūsu pilsētas ekonomista Teodora Bikovska.
„Nosacīti sakot, pastāv divi šāda veida notikumu iedarbības faktori – ekonomiskie savstarpējie sakari un informatīvie iemesli”, – sāka Teodors Bikovskis.
„Ja ASV kaut kas notiek, rodas jautājums par to, kā tas ietekmēs kapitāla kustību virzienā uz Latviju. Tādēļ te jāatceras veco Mandela–Fleminga ekonomikas formulu – tas ir mazas valsts modelis ar atvērtu ekonomiku, kuru daudz kritizē un modernizē, bet tās jēga slēpjas apstāklī, ka maza valsts pielāgojas apstākļiem, kuri pastāv pasaules tirgū. Tas ir, no ekonomikas redzes viedokļa diez vai notiks kaut kāda tieša Amerikas krīzes ietekme uz mūsu valsts ekonomiku, jo starp šo valstu ekonomiku nav tieša cieša sakara”, – turpināja ekonomists.
Tomēr T. Bikovskis neizslēdz iespēju, ka Amerikas krīze sākumā var ietekmēt pasaules ekonomiku, bet pēc tam arī Latvijas ekonomiku: „Patlaban analītiķi raksta, ka stipras ietekmes var arī nebūt – uz šo brīdi nedaudz samazinājās naftas cenas un pieauga dārgmetālu cenas, bet tam nav masveida rakstura, un uz šodienu tam nav lielas ietekmes. Ja kaut kas tamlīdzīgs notiktu Eiropā, tad tas mums radītu lielāku efektu. Tomēr Amerikas krīze mūs skars tādā pašā mērā kā citas valstis”, – pastāstīja T. Bikovskis.
Pēc Teodora Bikovska domām otrais faktors, t.i., informatīvais iemesls situāciju mūsu valstī var ietekmēt lielākā mērā: „Informatīvais iemesls jau ir pavisam cita „dziesma”. Lielā mērā tas var attiekties uz tiem ekonomiskajiem pasākumiem, kurus valdība vēlas veikt, un uz to, ko no tā grib iegūt tirgotāji. Teorētiski var rasties situācija, kurā, izmantojot baumas un paniku par situāciju ASV, kāda no pusēm sāks to izmantot, un, kad radīsies kaut kādas problēmas, mēs tās novelsim uz Amerikas krīzi. Tomēr tas ir ļoti sarežģīts un daudzpusīgs jautājums, lai par to varētu runāt viennozīmīgi”.
Tad vismaz divnozīmīgi var?!