Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma "Islāma valsts" (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla "Forbes" apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju, ziņo LETA.
Situācija ar Krimu pārkāpj prātam aptveramās robežas – ja agrāk Krievija pieturējās pie saprātīga, kopumā proeiropeiska kursa, tad tagad tā sākusi norobežoties, paudis publicists un sabiedriskais darbinieks Igors Vatoļins.
Krievijas reakcija uz Rietumu ekonomiskajām sankcijām bija gaidāma, bet tā visvairāk ietekmēs pašas Krievijas iedzīvotājus, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Mēdz teikt, ka jauna slota slauka savādāk, arī pašreizējais deputātu sasaukums, uzsākot darbu, paziņoja, ka viss vai gandrīz viss, ko darīja iepriekšējais Domes sasaukums, ir slikts vai pilsētniekiem neizdevīgs.
Poliju Latvijas tirgus neinteresē, jo mūsu valstī, salīdzinot ar Krieviju, ir maz iedzīvotāju un Polijas ekonomikai tāds bizness neko nedos, intervijā portālam Mixnews.lv sacīja ekonomists Jānis Počs, tādā veidā noraidot izskanējušās bažas par to, ka aizliegums ievest Krievijā Polijas augļus un dārzeņus apdraud Latvijas ražotājus.
Kremlis vēlas ietekmēt Saeimas vēlēšanas rezultātus un maz ticams, ka mēģinās iespaidot Latviju, izvēršot sankcijas, intervijā LTV 7 sacīja Krievijas politologs, Kremļa kritiķis Staņislavs Belkovskis.
Intriga - gaidīšanas svētki ir beigušies, tieslietu ministre Baiba Broka iesniegusi demisijas lūgumu valdības vadītājai, tomēr jautājumi ir palikuši.
Nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā pusē ir nedaudz pārsniegts. Daži nodokļi gan nav iekasēti pilnā apmērā. Šogad pret nodokļu nemaksātājiem sāk darboties vairākas papildu sankcijas un Valsts ieņēmumu dienests piemēro arī jaunas preventīvas metodes.
Šis laiks ES fondu plānošanā Latvijai ir ļoti būtisks, jo vienlaicīgi tiek aktīvi vadīti divi plānošanas periodi – esošais un jaunais 2014. – 2020. gada periods.
Pirms pusgada TV3 žurnāliste ēterā cieši tirdīja Valsts prezidentu, Ukrainas notikumu gaismā prasot "Jaunā viļņa" aizliegšanu, jo pasākums taču esot Krievijas maigās varas instruments.
Latvijā valda pieņēmums, ka Veselības ministrija pienākas partijai, kurai ir gan premjerministra, gan finanšu ministra portfelis. Pēdējie trīs gadi pierādījuši pretējo - šāda kombinācija ir bezjēdzīga, ja ne noziedzīga. Ingrīda Circene rāvās melnās miesās, lai palīdzētu finanšu ministrijai iekasēt nodokļus, bet finanšu ministrija ar lielajām šķērēm apgraizīja veselības budžetu.
Kā ziņots, 21.jūlijā Marka Rotko mākslas centrā notika gaidāmajai Latvijas simtgadei veltīta diskusija.
Edgara Rinkēviča rīcība saistībā ar "Jaunā viļņa" viesu neielaišanu Latvijā, vairāk līdzinās priekšvēlēšanu kampaņai, nevis politiskai nostājai. Tādu viedokli radio Baltkom pauda, Latvijas žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders.
Portāls Gorod.lv jau ziņoja, ka 21.jūlijā Marka Rotko Mākslas centrā notika Latvijas simtgadei veltīta diskusija, kurā piedalījās Daugavpils un novada kultūras, izglītības un sporta jomas darbinieki.
Ko Briseles «kāposts» līdz šim ir palīdzējis celt un stiprināt patiesas integrācijas ziņā, to Briseles «sviests» ar īstermiņa domāšanu un apšaubāmu loģiku sāk apdraudēt.
Krievijas Valsts domē tiek izstrādāts likumprojekts, kas palīdzēs aizsargāt skolotājus no skolēnu un viņu vecāku apvainojumiem un ņirgāšanās.
Pagājis gads, kopš darbu sācis jauns Daugavpils pilsētas domes sasaukums pilsētas mēra Jāņa Lāčplēša vadībā.
Kāds no pasaules literatūras klasiķiem teica, ka par to, cik sabiedrība ir civilizēta, var spriest pēc tās attieksmes pret sabiedrības neaizsargātiem locekļiem un tā, kādā stāvoklī atrodas kapsētas.
Tāpat kā cilvēkam vai firmai, arī pilsētai un valstij jāizvēlas savs ceļš. Ik pēc 4-5 gadiem vadība dažādos līmeņos apstiprina attīstības programmu, sava veida biznesa plānu.
Nesen publiskajā telpā parādījās OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma rezultāti par 5.-9.klašu skolotājiem, kas liecināja, ka 12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli.
Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites paustais intervijā vācu žurnālam Focus met ēnu arī pār Latvijas politiķiem.
Pieņemsim, ka tā ir sakritība - vienlaicīgi ar ziņu, ka Vienotība Laimdotu Straujumu izvirzījusi kā savu premjera amata kandidātu arī valdībai, kas tiks veidota pēc parlamenta vēlēšanām, Straujuma sāka publiski kritiski izteikties par pašas partijas ministriem (izglītības, veselības aizsardzības).
Nesen Satversmes aizsardzības birojs publicējis Latvijai bīstamu personu un organizāciju sarakstu, kuras tiek pielīdzinātas spiegiem.
Latvija neizbēgs no viesstrādnieku viļņa, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Tādu viedokli eksperts pauda radio Baltkom, komentējot jaunākos datus par iedzīvotāju skaitu, saskaņā ar kuriem Latvijā dzīvo 1.975 miljoni iedzīvotāju.
Jaundibinātajām partijām rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nav nekādu cerību savākt tik daudz balsu, lai pārvarētu 5% barjeru un iegūtu deputātu mandātus. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš.
Lai gan Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa uzvarēja Eiroparlamenta vēlēšanās, vairākas dalībvalstis nesteidzas atbalstīt tās izvirzīto kandidātu Eiropas Komisijas vadītāja amatam Žanu Klodu Junkeru, un, iespējams, pašlaik notiek tirgošanās par citu kandidātu, kurš nemaz nav uz publiskas skatuves, intervijā Latvijas Radio pieļāva Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.
Termins „multikulturālā sabiedrība” nekad nebija viennozīmīgs. Multikulturālisms līdz šim laikam ir visai nenoteikts jēdziens, kura nozīme ir atkarīga no tā, ko ar to domā konkrēts šī vārda lietotājs.
Nav nekā neprātīga apstāklī, lai atbalstītu Putinu viņa tradicionālo vērtību virzīšanā, domā Forbes žurnālists Marks Adomanis.
Viens no III Starptautiskā Austrumlatvijas biznesa foruma viesiem ir Vitebskas pilsētas Brīvas ekonomiskās zonas administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Jurkevičs.
Pavisam nesen izlasīju kāda sociologa domas par to, ka mūsu tautiešiem, ja tos tā var saukt, nav vērts atgriezties Latvijā, jo tas pasliktinās situāciju valstī: „...jo tā ir ekonomiskā migrācija, tā ir sevī iesūcoša un attālinoša no tēvzemes un valsts...
Svētdien Doņeckas un Luganskas apgabalos notikušie pseidoreferendumi par abu reģionu valstisko patstāvību ir farss, paudis Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs, raksta unian.net.
Šobrīd spēkā esošās Satversmes pieņemšana 1922. gadā nebija vienkārša lieta, tāpēc, ņemot vērā vairākuma pilsoņu un viņu pārstāvēto politisko spēku intereses, valsts dibinātāji izvēlējušies, mūsuprāt, ļoti veiksmīgu, vienkāršu un pilnīgi saprotamu variantu: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.
Tik absurda situācija sen nav Latvijas iestādēs redzēta, - tā premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem raksturoja notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
2004. gada 1. maijā Latvija līdz ar deviņām citām valstīm oficiāli iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Pievienošanās ES sniedza iespēju Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī vienlaicīgi bija izaicinājums izturēt konkurenci brīvā tirgus apstākļos.
Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības desmit gadu garumā līdzinās mušas un zirnekļa attiecībām, pirmdien radio Baltkom ēterā atzina Latvijas Nākotnes institūta direktors, politologs un eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Rietumi nevēlas militāru konfrontāciju ar Krieviju Ukrainas dēļ, tādēļ vienīgais, kas var stāties pretī Putina apņēmībai, ir ekonomiskās sankcijas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir novājināt Rietumus, pirmkārt, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienību (ES), un kļūt par tā saucamās multipolārās pasaules līderi, to saprotot kā pretstatu šodienas ASV ietekmei, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Roberts Zīle.
Karš Ukrainā pēc būtības jau ir sācies, tikai, atšķirībā no citām reizēm, šoreiz nav armija pret armiju un tas ir jauns izaicinājums kara pētniekiem - redzēt jaunu sistēmu karā, sarunā ar portālu Mixnews.lv sacīja politologs Kristians Rozenvalds.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir zināma formula, kā savu tautu turēt paklausībā, intervijā "Latvijas Avīzei" izteicies bijušais politiķis Jānis Jurkāns.
Krievija senatoru Džonu Makeinu “uztver daudz nopietnāk”, nekā citu ASV administrācijas darbiniekus, pirmdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja politologs Ivars Ījabs.
Valstij kļūstot par "Latvijas Gāzes" (LG) akciju īpašnieku, pastāv politiskie riski, ka sarunas ar Krieviju par gāzes piegādēm vairs nenotiks tikai uz "tīri ekonomiskiem pamatiem", laikrakstam "Dienas Bizness" norāda LG līdzīpašnieces "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis.
Valstij būtu jāiegādājas Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas piederošās AS Latvijas Gāze akcijas, šodien Swedbank jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
ASV, Kanādas un arī Eiropas pēdējā laikā uzspiestā homoseksuālisma propaganda uztrauc daudzus vecākus. Ar kādu mērķi tas tiek darīts un kas ir vainojams tajā, ka pasaulē pieaug cilvēku ar „netradicionālo” orientāciju skaits?
„Kad ir tāds lielisks resurss, kā krievu kopiena dažādās valstīs, tostarp Latvijā, no kuras liela daļa skatās Krievijas TV kanālus un jau ir „sazombēti”, tad viņiem jau var iestāstīt, ko vien nepieciešams.
Šonedēļ gan Latvijas, gan starptautisko masu mediju uzmanība ir pievērsta Latgalei un Daugavpilij, jo britu laikraksts „The Daily Telegraph” ir publicējis rakstu, kurā mūsu valsts otro lielāko pilsētu – Daugavpili – dēvē par „Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja”.
Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.
Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja.
Informācijas karam nav likumu, tradīciju, Hāgas konvenciju un tribunālu. Reizēm pat nav skaidrs, kur atrodas frontes līnija. Tomēr informācijas karš ir reāla un nežēlīga lieta, kas kropļo psihi, ieņem teritorijas, ievāc trofejas, atstāj aiz sevis līķus – ne tikai politiskos.
Lai gan 16.marta drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistīto cilvēku skaits bija aptuveni tik pat liels kā iepriekšējos gados, situācija Ukrainā radīja papildu spriedzi. Tā intervijā portālam Mixnews.lv pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Latvijai ir jāpārvērtē sava flirtēšana ar nedemokrātiskiem režīmiem un sava ārpolitika jābalsta ne tikai ekonomikā, bet arī vērtībās, norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.