Emocionālu lozungu aizsegā par Latvijas zemes aizsargāšanu no ārvalstu investoriem, faktiski tiek virzīti neizdevīgi zemes iegādes un pārdošanas nosacījumi ne tikai ārvalstniekiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, uzskata konsultāciju uzņēmuma ActusQ direktore Eva Branta - Nellemanne.
"Tā rezultātā tiks panākta mākslīga lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus aizvēršana un konkurences ierobežošana, kas draud ar zemes cenu kritumu un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības stagnāciju. Tas vedina domāt, ka tiek lobētas dažu vietējo lielsaimnieku intereses savās rokās koncentrēt lielāko daļu Latvijas zemes," pauž Eva Branta - Nellemanne.
Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" smagām sekām pakļauj visu lauksaimniecības nozari, nekādā veidā nevirzoties uz mērķi efektīvi un ilgtspējīgi izmantot vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem - lauksaimniecībā izmantojamo zemi - un neveicinot lauksaimniecisko ražošanu.
Tā vietā aktīvi tiek virzītas populistiskas izmaiņas, kuru acīmredzamais mērķis ir izslēgt no tirgus ārvalstu investorus un radīt nopietnus apgrūtinājumus darījumiem ar zemi.
Turpina Eva Branta - Nellemanne: "Jebkādi ierobežojumi izjauks dabisko tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, kā rezultātā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas kritums ir neizbēgams. Tas negatīvi skars ikvienu īpašnieku, kurš savu zemi vēlēsies pārdot. Jāņem arī vērā, ka visbiežāk Latvijas zemniekam nav vajadzīgā finanšu kapitāla, lai uzreiz iegādātos zemi, līdz ar to ieguvēji no zemes cenas krituma būs vien lielsaimnieki, kuri atrodas pavisam citā situācijā. Viņi būs panākuši, ka ārvalstu investori, izstumti no tirgus, nekonkurēs par labāko zemes cenu, savukārt zemes īpašnieki būs spiesti savu īpašumu atdot par sviestmaizi. Vietējiem lauksaimniekiem nebūs konkurences spiediena kāpināt ražošanas efektivitāti."
Eksperte uzsver, ka maldīgi ir domāt, ka tirgus slēgšana un jaunu ierobežojumu ieviešana palīdzēs efektīvi apsaimniekot Latvijas zemi. Nekas neliecina, ka virzītie grozījumi sekmēs ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, kam jākļūst par galveno prioritāti Latvijas lauksaimniecības politikā.
"Diemžēl divdesmit gados Latvijas lauki nav attīstījušies tik strauji, cik būtu iespējams. Ir skaidrs, ka vietējiem zemniekiem trūkst vajadzīgo finanšu, cilvēku un zināšanu resursu, lai attīstītu efektīvas saimniecības un konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Arī bankas nedos vietējiem uzņēmējiem kapitālu, kamēr vietējie uzņēmēji nepierādīs, ka māk ražot un radīt atdevi. Valsts spēja finansēt Latvijas lauksaimniecības izaugsmi galvenokārt ir saistīta ar ES fondu līdzekļiem. Tātad Latvijai nepieciešams ārvalstu kapitāls, lai lauki atspertos, citādi lauki turpinās nīkuļot un Latvijai nepieciešams pildīt starptautiskos līgumus, lai turpinātu saņemt ES fondu līdzekļus. Cerēt, ka jauni ierobežojumi un ārvalstu investoru izstumšana no tirgus nesīs jūtamas pārmaiņas ražošanā, ir pilnīgi nepamatoti," uzsver E. Branta - Nellemanne.
Eksperte arī piebilst, ka, slēpjoties aiz skaļiem lozungiem par nacionālo interešu aizsardzību, reāla virzība uz lauksaimniecības izaugsmi nenotiks, kas nozīmē, ka cilvēki no jau tā tukšajiem pagastiem turpinās aizbraukt un tā saucamajiem ekonomiskajiem bēgļiem nebūs nekādas intereses atgriezties mājās.
Zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un ražošanas aktivitāti būtu iespējams regulēt ar pietiekoši vienkāršiem rīkiem, piemēram, ar platībmaksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem un zemes tirgus tendenču noteicējiem. Tāpat to var izdarīt ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību. Šie regulējumi, protams, skartu visus "dīvānzemniekus" - kā vietējos, tā ārvalstu, toties lauksaimnieciskai ražošanai būtu iespēja attīstīties.
Viens no tiem būs Āboltiņš
Viss ir kārtībā - Latvijā jau sen bija laiks parādīties grāfiem, baroniem un citiem aristokrātiskiem perdeļiem.