Ļeņingradas vicegubernators: Nav vērts kasīt labo ausi ar kreiso roku 2

Vicegubernators pieskārās rusofobijas uzskatu izplatībai Baltijas valstīs un Polijā. „Es uzskatu, ka jebkura nacionālisma pamatā atrodas ekonomika. Kad vadītāji nespēj paskaidrot, kādēļ viņi nevar vadīt teritoriju un valsti, viņi vienmēr meklē citas tautības, citas reliģiskās piederības, citas acu vai matu krāsas vaininiekus. Tas ir pats lētākais politiskais paņēmiens. Tas notika arī Vācijā 1933. gadā, diemžēl notika arī citās valstīs. Es ceru, ka Baltijas valstis neies pa šo ceļu, bet izvēlēsies civilizētu attīstības ceļu”, – atzīmēja Aleksandrs Kuzņecovs. – „Mani aizkustina tie bijušie komjaunatnes un partijas darbinieki, tai skaitā arī Baltijas valstīs, kuri pēkšņi kļuva par dedzīgiem nacionālistiem. Bet tie, kuri nebija, ar viņiem var strādāt un attīstīt attiecības”. Pēc viņa domām, tiklīdz ar nacionālistiski noskaņotu valstu ekonomiku viss būs labi, nacionālisma problēma tiks aizmirsta. Viņš domā, ka nav vērts pievērst uzmanību „bungu, kuras skan skaļāk nekā orķestris” replikām, bet jāturpina dzīvot un jāattīsta valstu attiecības.

Vicegubernators Kuzņecovs izteica Ļeņingradas apgabala administrācijas pozīciju, kuras mērķis ir realizēt pierobežas sadarbības programmas starp ES – Igauniju – Latviju un Ļeņingradas apgabalu: „Man liekas, ka šajā gadījumā ir notikusi nobīde mūsu attiecībās. Uz šodienu Ļeņingradas apgabals piedalās Eiropas programmā par 32 milj. eiro. Es uzskatu, ka divu pilsētu: Ivangorodas un Narvas atjaunošana būs vizītkarte un pārejas robežpunktu paplašināšana ar Igauniju – tas ir labs darba rezultāts”. Patlaban ES attīsta programmu people to people, kurā Krievijas puse grib iesaistīties un attīstīt humanitāras attiecības starp kaimiņvalstīm. Tas veicinās pierobežu rajonu attīstību. Baltijas valstīm agrāk bija divi lieli noieta tirgi – divas megapoles: Sanktpēterburga un Maskava. Šo 20 auksto attiecību gadu laikā ekonomiskais vilciens ir aizgājis, Krievijas tirgu iekaroja Somijas, Vācijas, Polijas un citu valstu kompānijas. Krievijas veikalos Baltijas valstu preču gandrīz nav. Atgriezties šajā tirgū ir ļoti grūti, tai skaitā arī lauksaimniecības produktu tirgū, jo Somijas pārtikas produkti maksimāli atbilst Eiropas prasībām. Precēm nonākt veikalu plauktos nav tik vienkārši. Tās jau ir Baltijas valstu vadītāju problēmas.

Kā pastāstīja A. Kuzņecovs, notiek pārrunas ar Igaunijas uzņēmējiem, kuri grib veidot biznesa attiecības starp Igaunijas un Krievijas biznesu, nepievēršot uzmanību politiķiem, jo biznesam jāvirzās uz priekšu. Ar Igaunijas uzņēmējiem vienojās par darba grupas izveidošanu, kura kontaktējas ar Uzņēmējdarbības atbalsta fondu, un jau ir plānota Krievijas – Igaunijas biznesa tikšanās, kurā uzņēmēji varēs sarunāties aci pret aci. „Mūsu uzdevums ir sagatavot laukumu, bet bizness atradīs saskares punktus. Runa ir ne tikai par lielo biznesu, bet arī par mazo un vidējo. Baltijas valstīm ir mazā biznesa attīstības pieredze, par kuru mēs esam gatavi uzzināt. Ir jautājumi par vidējā biznesa veidošanu, kopuzņēmumu dibināšanu, investīcijām, tādēļ apspriedīsim plaša aspekta jautājumus”, – atzīmēja vicegubernators. – „Es domāju, ka jāvirzās normālā virzienā, jāattīsta humanitāros sakarus un izdevīgas ekonomiskās attiecības. Pēc tam tauta ievēlēs tos vadītājus, kuri veicinās valsts ekonomikas attīstību”. Uz šodienu starp Krieviju, Vāciju, Franciju un citām ES dalībvalstīm ir nodibinātas ne tikai labas ekonomiskās un kultūras attiecības, valstu vadības iet uz vienkāršotu vīzu noformēšanas procesu, gan uz vīzu režīma atcelšanu. Somijas un Krievijas robežu jau šķērso 12,5 milj. tūristu. Tikai Ļeņingradas apgabalā strādā 538 Somijas uzņēmumi, un ar katru gadu to skaits pieaug. „Toties ar tuvākajiem kaimiņiem notiek labās auss kasīšana ar kreiso roku, tādas ir mūsu attiecības. Jautājums apstāklī, vai ir jēga šādiem sarežģījumiem”, – domā Kuzņecovs.

Daudzi ārzemju uzņēmēji baidās no Krievijas tirgus, un tas viss ir saistīts ar korupciju. „Es domāju, ka uz šodienu tā ir mākslīgi radīta problēma. Ja paskatāmies, ar ko mēs strādājam, tad Nīderlande ārējā tirdzniecības apgrozījumā aizņem 23%. Šogad pie mums jau darbojas un tiek sagatavoti jauni kopēji attīstības projekti. Aktīvi strādājam ar Somiju. Milzīgs projektu daudzums ir realizēts ar šo Skandināvijas valsti. Daži uzņēmēji mēģina atrast apvedceļus, apejot varas iestādes, tādējādi nonākot cilpā. Tā ir galvenā kļūda. Nav jāmeklē īsceļus, bet jāstrādā likumu ietvaros, kuri ir spēkā valstī”.

Tāpat vicegubernators pieskārās arī kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmai Ļeņingradas apgabalā. Patlaban pārceļošanai ir apstiprināti 2 rajoni – Kingisepas, Ustjlugas ostas attīstībai, kura šodien dinamiski attīstās, un Tihvina, kur ir uzbūvēta Tihvinas vagonbūves rūpnīca, kurā nepieciešami kvalificēti darbinieki. Šī programma būs paredzēta septiņiem gadiem: no 2014. gada līdz 2020. gadam. Tās finansējuma apjoms sastādīs 165,6 milj. rubļu (neņemot vērā federālo līdzfinansējumu). Šī nauda paredzēta dokumentu jautājumu risināšanai, valsts un sociālo pakalpojumu sniegšanai pārceļotājiem utt. 2013. gada 24. septembrī KF valdības komisija konceptuāli akceptēja projektu, uzdodot novērst starpresoru nesaskaņotību.