Nikolajs Meževičs ir Sanktpēterburgas universitātes Starptautisko attiecību Eiropas izpētes fakultātes katedras profesors, kurš Daugavpilī ir ieradies, lai piedalītos portāla Gorod.lv rīkotajā Apaļajā galdā, kura ietvaros tiks runāts par mūsu pilsētas un Latgales reģiona attīstību triju atomelektrostaciju tuvumā.
Nolēmām izmantot iespēju un uzzināt profesora viedokli par Daugavpili.
„Daugavpilī neesmu pirmo reizi, taču tikai šoreiz izdevās iepazīties ar jūsu pilsētu. Tādēļ varu teikt, ka pilsētā ir vērojamas daudzas sociāli ekonomiskās attīstības tendences, kuras ir raksturīgas pēcpadomju telpai, - ir slēgti ražošanas uzņēmumi, liels skaits privātmāju.
Kopumā man ir zināmas Daugavpils pilsētas finansiālās iespējas, un, manuprāt, salīdzinot esošās iespējas un pilsētas labiekārtošanu, ceļu kvalitāti, ielu tīrību, uzskatu, ka izdarīts ir daudz, un pilsēta izskatās labi. Jāatzīmē, ka runa nav par galvaspilsētas pašvaldību, tā nav Rīga. Runa ir par salīdzinājumu ar līdzīgas klases pilsētām, piemērām, Igaunijas, Lietuvas otrajām lielākajam pilsētām un Krievijas apgabala centriem, šajā ziņā Daugavpils izskatās cienīgi”, pastāstīja Nikolajs Meževičs.
Atbildot uz portāla Gorod.lv korespondenta jautājumu par to, kādiem, pēc profesora domām, jābūt mūsu pilsētas attīstības virzieniem, N.Meževičs norādīja uz divām jomām: „Protams, tas ir tranzīts, transports, loģistika. Krievijas impērijā Dvinska bija lielākais dzelzceļu mezgls, arī Padomju laikos Daugavpilij bija iela nozīme, pilsētai bija izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, bet tolaik bija problēmas ar robežām. Pašlaik pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis nav mainījies, tomēr situācija ir pasliktinājusies. Ar Lietuvu robežu nav, bet ar Baltkrieviju un Krieviju – ir, un jebkurā gadījumā tas sagādā problēmas.
Otrais virziens ir tūrisms. Latgalē un tuvumā esošajos Baltkrievijas rajonos ir daudz iespēju tūrisma attīstībai. Pat tas, ka lauksaimniecība Latgalē šobrīd atrodas krīzes situācijā, varētu ietekmēt tūrisma attīstību, jo cilvēki mazāk apstrādā zemi, pārceļas... No vienas puses – tas ir slikti, bet šajā situācijā var izmantot metodi, kuru aktīvi izmanto valstīs, kurās ir daudz brīvo zemesgabalu, - var attīstīt ekoloģisko tūrismu, atjaunot sanatorijas, kuri darbojās Padomju laikos. Manuprāt, var pārņemt Somijas un Igaunijas pieredzi”, paziņoja profesors.
Tomēr viņš piebilda, ka Daugavpili nevar nosaukt par tūrisma pilsētu: „Protams, Daugavpils nav tūristiskā pilsēta, bet tā ir Latgales centrs, un šeit var sākties tūrisma maršruti. Tie varētu būt arī pārrobežu maršruti, kuri ietvertu Baltkrievijas, Lietuvas teritorijas. Tam ir nepieciešami politiskie priekšnoteikumi, maršruti rūpīgi jāizstrādā, jāizveido viesnīcu un atpūtas māju tīkls, tomēr pagaidām es tam neredzu ekonomiskos priekšnoteikumus”.