Portāls Gorod.lv jau publicējis 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima viedokli, kurš uzskata, ka nepieciešams būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu investīciju apjomu.
Jāatzīmē, ka politiskās apvienības VL!-TB/LNNK pārstāvji uzskata, ka Imigrācijas likumā jāveic grozījumi un jāatceļ iespēja trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā.
Lai noskaidrotu, ko par ieceri palielināt trešo valstu pilsoņu investīciju apjomu domā nekustamā īpašuma vērtētāji, griezāmies pie viena no Latgales autoritatīvajiem nekustamā īpašuma vērtētājiem – Mihaila Lavrenova.
Speciālists paziņoja, ka viņa attieksme pret grozījumiem likumā un trešo valstu pilsoņu investīciju apjomu palielināšanu ir negatīva. Pēc Mihaila Lavrenova domām, minētajam jautājumam ir divi aspekti – politiskais un saimnieciskais.
„Nacionāli noskaņotu politiķu bažas ir saprotamas, jo Latvijā veidojas spēcīga krievu kopiena, šeit ierodas bagāti un izglītoti krievu cilvēki, kuri tērē lielu naudu, iegādājoties nekustamo īpašumu, rada darba vietas – tas viss ietekmē valsts iekšpolitiku”, paziņoja M.Lavrenovs.
Runājot par saimniecisko aspektu, pēc speciālista domām, to var paskaidrot ar vienkāršu aritmētiku.
„Lai saņemtu uzturēšanās atļauju, cilvēkam jāinvestē līdzekļi mājoklī, depozītā vai biznesā. Uzturēšanās atļauju saņemšanai uz 2013.gada maiju bija pieteikušies 6 249 cilvēki, patlaban – 6 500 cilvēki. Uzturēšanās atļauju saņemšanai piesakās dažādu valstu pilsoņi: Krievija – 4 573, Ukraina - 489, Kazahstāna - 331, Baltkrievija - 158, Ķīna - 206, citas NVS valstis - 358, pārējās valstis - 134. Minēto pieteikumu trešā daļa ir no klientiem, kuri vēlas iegādāties īpašumu par 200-350 tūkst. eiro, kas atrodas Rīgā un Jūrmalā. Pieņemsim, ka no 6,5 tūkst. cilvēku, kuriem izsniedza uzturēšanās atļaujas, 5 tūkst. saņēma tās apmaiņā pret investīcijām. 5 tūkst. reizinām ar 150 tūkst. latu (vidējā investīciju summa), sanāk 750 miljoni latu plus summas, kuras viņi tērē kafejnīcās, veikalos utt. Vai šie līdzekļi valstij nav nepieciešami?”, pastāstīja M.Lavrenovs.
Būtu dīvaini,ja nekustamo īpašumu darbonis vērtētu pozitīvi.