Lēmumam par eiro ieviešanu visām koalīcijas partijām jāpieiet atbildīgi, bez referenduma, jo izkrišana no grafika apdraudētu pievienošanos vienotajai valūtai, trešdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Vairāk nekā puse – 60% - Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par eiro ieviešanu Latvijā būtu nepieciešams rīkot atsevišķu referendumu, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT novembra beigās veiktais pētījums.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzskata, ka tautai būtu jādod tiesības referendumā izteikties par tās nākotnei būtiskiem jautājumiem. Šādu atbildi viņš sniedzis Saeimas opozīcijas partijām, kuras lūdza viņam sniegt viedokli par iespēju rosināt tautas nobalsošanu par pievienošanos eirozonai, taču strikti norādījis – izsakās nevis kā amatpersona, bet kā Latvijas pilsonis.
Redzot to, ka sabeidrība pret eiro ieviešanu attiecas klaji negatīvi, ir iespējams, ka Saskaņas centrs varētu rīkot referendumu. Tā norāda Rīgas mērs Nila Ušakova (SC).
Politiskajiem spēkiem, kas atbalsta Katalonijas neatkarību no Spānijas un solījuši četru gadu laikā sarīkot referendumu par atdalīšanos, ir labas izredzes uzvarēt svētdien paredzētajās vēlēšanās šajā provincē.
Saeimas rosinātais savācamo parakstu skaita palielinājums referendumu ierosināšanai ir apdraudējums demokrātijai Latvijā, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Saeima ceturtdien jau kuro reizi pieņēma izmaiņas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kuru Valsts prezidents Andris Bērziņš jau divas reizes bija atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas opozīcijas frakcijas - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nākamās nedēļas sākumā vērsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt Saeimas ceturtdien atbalstītos grozījumus referendumu likumā, kas liks no 2015.gada referendumu rosināšanas iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 154 000 parakstu, portālam "Delfi" pastāstīja SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem līdz 2015.gadam pašiem būtu jāsavāc 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būtu jāsavāc visus aptuveni 154 000 nepieciešamo parakstu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nesākt parakstu vākšanu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo tas būtu neatbilstoši Satversmei.
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) nosoda Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu neizsludināt otro parakstu vākšanas kārtu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien sola izšķirt jautājumu par tā dēvēto ”pilsonības referendumu” un paziņot, vai sāks vākt parakstus tautas nobalsošanas sarīkošanai par radikāļa Vladimira Lindermana un viņa domubiedru priekšlikumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem.
Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem laika posmā līdz 2015.gadam pašiem būtu jāsavāc 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būtu jāsavāc visus ap 154 000 nepieciešamos parakstus.
Politiķu runas par referendumu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā ir bezatbildīga rīcība, jo Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmās arī saistības iestāties eirozonā, piektdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Saeimas koalīcija, pieļaujot tikai vienu kļūdainu balsojumu, nolēmusi neatdot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegto likumprojektu par eiro ieviešanu. Tas paredzēja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas termiņa noteikšanu uzticēt Saeimai, nevis valdībai, un šis jautājums būtu izlemjams referendumā. Neraugoties uz Saeimas vairākuma viedokli, pat ekonomisti uzskata, ka noteikt eiro ieviešanas termiņu patiešām varētu uzticēt tautai.
Pēc 14. oktobrī Lietuvā notikušā referenduma par jaunas AES celtniecību, kurā vairums balsotāju izteicās pret šo ieceri, Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus neizslēdz iespēju sarīkot vēl vienu referendumu par šo jautājumu, vēsta portāls ”Delfi.lt”.
Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) likumprojektu, kas paredzēja rīkot referendumu par eiro ieviešanu.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz ar 2015.gadu atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā un noteic, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas jeb vairāk nekā 154 000 vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un Skotijas premjers Alekss Salmonds Edinburgā parakstījuši vienošanos par referenduma sarīkošanu Skotijas iespējamās neatkarības jautājumā, ziņo Sky News.
Saeimas Juridiskajai komisijai būs jāvērtē Nacionālās apvienības (NA) iesniegto likumprojektu ar ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem laika posmā līdz 2015.gadam pašiem būtu jāsavāc 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būtu jāsavāc visus ap 154 000 nepieciešamos parakstus.
Spānijas parlaments nolēmis neatļaut Katalonijas varas iestādēm rīkot referendumu par lielākām reģiona pašnoteikšanās tiesībām, vēsta aģentūra ”Reuters”.
Opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iniciatīva rīkot referendumu par eiro ieviešanu ir nekonsekventa, jo šis politiskais spēks pats ir bijis klāt visiem svarīgajiem lēmumiem par eiro ieviešanas datuma noteikšanu, otrdien žurnālistiem norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) iesniegusi Saeimā likumu, kas paredz rīkot referendumu par eiro ieviešanu, portālu ”Delfi” informēja ZZS.
Saeimas lielākā opozīcijas spēka Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka Latvijā būtu jārīko referendums, kurā tauta noteiktu šīs vienotās Eiropas Savienības valūtas ieviešanas datumu.
Spānijas autonomā apgabala Katalonijas parlaments ceturtdien atbalstījis referenduma rīkošanu par neatkarību no Spānijas, vēsta ārvalstu mediji. Referendumam jānotiek 25. oktobrī gaidāmo ārkārtas apgabala parlamenta vēlēšanu laikā.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegto ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu, automātiski piešķirot Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, ir parakstījuši 12 686 vēlētāji, un ceturtdien CVK plāno lemt, vai turpināt parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu šajā jautājuma, vai atzīt šo likumprojektu par neizstrādātu un noraidāmu.
Esmu saticis cilvēkus, kuri ar nožēlu atzīst, ka viņi nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu referendumā, bet tagad saprotot, ka to nevajadzēja darīt, piektdienas Latvijas Avīzē pauda Valsts prezidenta dibinātās mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.
58 % iedzīvotāju uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu nepieciešams rīkot referendumu, liecina biedrības "Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs" rīkotās interaktīvās aptaujas "EIRO - izvēle vai pavēle" dati.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) reitinga pieaugums augustā varētu būt saistīts ar "nepilsoņu referenduma" aktivitātēm un to, ka aptaujā nav iekļauta viena no valodas referenduma iniciatoriem - Vladimira Lindermana - izveidotā partija "Par dzimto valodu", uzskata ziņu aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Politkonstruktors, IA REX eksperts Jurijs Jurjevs komentēja referenduma par nepilsoņu institūta likvidēšanu rīkošanas iniciatīvu Latvijā.
Iespējamais referendums par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem nav pēdējais un ir gaidāmi vēl citi, kuru mērķis ir dezorganizēt sabiedrību, atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) nostāja referendumu jautājumā ne vienmēr ir konsekventa. Viņa atbalsts referendumam par krievu valodas statusa maiņu bijusi kļūda, ko vajadzētu atzīt, otrdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Krievu kopienas pārstāvis Igors Vatoļins.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kategoriski noraida Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") izteikumos norādīto, ka "Vienotībai" būtu izdevīgs referendums par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) neatbalsta parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem un tad, ja referendums tomēr notiks, pats tajā nepiedalīsies, portālu "Delfi" informēja mēra preses sekretāre Anna Kononova.
Piesaistot konstitucionālo tiesību ekspertus, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāvērtē, vai vispār organizēt otro parakstu vākšanas kārtu referendumam par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Partijai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ir izdevies savākt vismaz 10 tūkstošu cilvēku parakstu, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jārīko parakstu vākšana referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā Valsts prezidenta jau otrreiz atpakaļ nodotos tautas nobalsošanas likuma grozījumus, kuri paredz gan kontrolēt referendumu kampaņu finansēšanu, gan arī apgrūtina referendumu ierosināšanu, liekot ieceres autoriem pašiem par saviem līdzekļiem savākt 50 000 parakstu, bet no 2015.gada – visus referenduma sākšanai nepieciešamos aptuveni 150 000 parakstu.
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstījušies 7000 cilvēku, informēja kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtības izmaiņu jautājumā ir gatava strādāt pie kompromisa, lai nevajadzētu rīkot "referendumu par referendumiem", aģentūrai LETA sacīja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanu ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.
Ja opozīcijas deputātu aicinājums nepieļaut referendumu iniciēšanas kārtības maiņu negūs Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu, varētu apsvērt iespēju vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā, piektdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis.
26. jūlijā Saeimas valdošā koalīcija (Vienotība, Nacionālā apvienība, reformu partija un neatkarīgie deputāti) nobalsoja par grozījumiem referendumu likumā. Šis balsojums vienlaikus bija atbilde uz daudziem jautājumiem un jaunu jautājumu sākums.
Pēc tam, kad Saeimas opozīcija būs iesniegusi savāktos parakstus referenduma likuma grozījumu apturēšanai, sekos ātrs un konkrēts lēmums par rīcību saistībā ar referendumu likumprojektu, trešdien žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija aicina Valsts prezidentu vēlreiz nodot atpakaļ Saeimā referendumu ierosināšanas likumu, lai to sadalītu un pārskatītu. Pašlaik likumprojektā "vienā lielā pakā" saliktas dažādas lietas, kas rada bažas par koalīcijas rīcību kāda slēpta mērķa vārdā, trešdien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pastāstīja ZZS frakcijas deputāts Uldis Augulis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc referenduma par divvalodību Latvijā bijusi vienisprātis ar koalīcijas partneriem "Vienotību", ka tautas nobalsošanas ierosināšana ir jāapgrūtina, taču pašlaik darbojas pretēji tam, otrdien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Iespējamā 1/10 daļas vēlētāju jeb aptuveni 150 000 pilsoņu parakstu vākšana ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu par referendumu iniciēšanas kārtības maiņas atcelšanu varētu izmaksāt no 450 000 līdz 500 000 latu, sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iniciētais referendums par likuma grozījumiem saistībā ar tautas nobalsošanas kārtības maiņu nav vajadzīgs, savu viedokli otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Patlaban nav nekādu indikāciju, ka koalīciju pārstāvošo politisko spēku deputāti varētu atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvu un parakstīties, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).