Politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) palīdzēs Zaļo un Zemnieku savienībai nodrošināt nepieciešamos 34 parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu, sacīja SC frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
Rumānijā svētdien notikušajā referendumā ir noraidīta valsts prezidenta Trajana Besesku atcelšana no amata nepietiekama referenduma dalībnieku skaita dēļ, liecina centrālā vēlēšanu biroja paziņoti provizoriskie rezultāti.
Valdošā Saeimas koalīcija ir pārliecināta, ka izlabojusi Valsts prezidenta identificētās iepriekš pieļautās kļūdas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Saeimas deputāti ceturtdien plenārsēdē, otrreiz izvērtējot grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā, atbalstīja koalīcijas deputātu un Valsts prezidenta izstrādāto priekšlikumu likt referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā likumu ierosinātājiem pašu spēkiem un ar savu finansējumu savākt 50 000 parakstu, nevis 10 000 parakstu, kā tas ir pašlaik.
Pie Saeimas pirms plenārsēdes ceturtdienas rītā pulcējušies aptuveni 30 cilvēki no vairākām organizācijām, kuri protestē pret referendumu ierosināšanai nepieciešamā savākto parakstu sliekšņa paaugstināšanu, novēroja portāls "Delfi".
Koalīcijas deputātu likt referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā pašiem likumu ierosinātājiem savākt 50 000 parakstu, nevis 10 000 parakstu kā tas ir pašlaik, pašiem par to maksājot, ir apdraudējums demokrātijai Latvijā. Tā vietā vajadzētu ierobežot jautājumus, par kuriem varētu ierosināt referendumus, portālam "Delfi" norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.
Bijušais Saeimas deputāts, partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedrs Vladimirs Buzajevs otrdien Rīgas domē iesniedzis pieteikumu par piketu, lai ceturtdien, 26.jūlijā, pie Saeimas nama protestētu pret 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam, pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Lietuvas Centrālajai vēlēšanu komisijai otrdienas pievakarē iesniegti gandrīz 110 000 pilsoņu parakstu par juridiski saistoša referenduma rīkošanu Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecības jautājumā. Lai gan nepieciešamos 300 000 parakstu nav izdevies savākt, tomēr arī tāds rezultāts liecina par prāvas sabiedrības daļas attieksmi pret šo projektu.
Pirmdien Lietuvas Seims pieņēma galīgo lēmumu par referenduma rīkošanu Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecības jautājumā, vēsta portāls "Delfi.lt".
Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) referendumu ierosināšanai piedāvā saglabāt divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu, bet atšķirībā no pašreiz spēkā esošās kārtības piedāvā, ka pirmajā posmā būtu jāsavāc 15 000 vēlētāju paraksti.
Rumānijā gaidāmajā referendumā vairākums balsotāju gatavojas atbalstīt prezidenta Trajana Besesku impīčmentu, liecina svētdien publiskoti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis piektdien atteicās komentēt iespēju, ka Lietuvā varētu tikt rīkots referendums par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, uzsverot, ka katrā valstī var izlemt, par ko rīkot referendumu.
Lietuvas parlamentā ceturtdien apspriests priekšlikums rīkot referendumu par Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību. Pirmajā lasījumā par referenta rīkošanu nobalsojuši 64 deputāti, 35 bijuši pret, bet 25 atturējās, vēsta portāls "Delfi.lt".
Ceturtdien Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā prasa likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" otrreizēju caurlūkošanu.
Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, ieviešot izmaiņas kārtībā, kā vēlētāji var ierosināt likumus un Satversmes grozījumus. Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Koalīcijas partneri pirmdien vienojās pagaidām nevirzīt Nacionālās apvienības (NA) kārtējo reizi iesniegto ierosinājumu Satversmē noteikt, kas par pilsoņu loka paplašināšanu nevar lemt tautas nobalsošanā.
Vācijā vajadzētu referendumu par jebkādu turpmāku palīdzības sniegšanu partneriem eiro zonā, svētdien publicētā intervijā ierosinājis Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers.
Par eiro ieviešanu Latvijā notiks referendums, līdz ar to par Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma nosacījumu ieviešanu vēl būs iespēja lemt iedzīvotājiem, uzskata Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš par to esot "ļoti dziļi pārliecināts".
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstījušies 4200 cilvēku, pastāstīja kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāve piektdienas vakarā noliedza Grieķijas premjerministra biroja apgalvoto, ka Merkele būtu ierosinājusi vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām Grieķijā nākammēnes sarīkot arī referendumu par Grieķijas palikšanu eiro zonā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lielā vienprātībā atbalstījusi kompromisa priekšlikumu pensionēšanās vecumu celt no 2014. gada lēnākā tempā, nekā to bija iecerējusi darīt valdība.
Maija beigās valdībai būs jālemj vai piešķirt 4,7 miljonus latu primārajiem sabiedrības integrācijas darbiem, informē TV3 raidījums Nekā Personīga.
Saeima šodien kā steidzamus otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar kuriem paredzēts, ka pagaidām vēlēšanās varēs nobalsot tikai ar pasi, bet šim nolūkam nevarēs izmantot jauno personu apliecinošo dokumentu - personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (eID).
Parakstu vācēji, kuri šobrīd rīko akciju par referenduma ierosināšanu pilsonības jautājumā, lielas cerības liek tieši uz 9. maija pasākumiem.
Parakstu vākšana referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem notiks ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs, liecina šodien laikrakstā "Čas" publicētais kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" paziņojums.
Ja Saeima arī galīgajā lasījumā akceptēs ideju palielināt referenduma ierosināšanai savācamo parakstu skaitu, opozīcija draud iedarbināt citus mehānismus, kas iedzīvotājiem tomēr ļautu aizstāvēt savas intereses tautas nobalsošanas ceļā, Neatkarīgajai apliecina Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, paužot neapmierinātību ar likumdošanas izmaiņām, kas jūtami sarežģītu referenduma ierosināšanas procedūru.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsākusi darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, portālu "Delfi" informē LBAS sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Lorence.
Slovēnijā svētdien rīkotā referendumā tika noraidīts jaunais ģimenes likums, kas paredzēja homoseksuāliem pāriem piešķirt gandrīz tādas pašas tiesības kā laulātiem heteroseksuāliem pāriem, paziņoja vēlēšanu komisija.
Referendums par krievu valodas statusu ir parādījis vairākas problēmas, šovakar telekompānijas LNT Ziņu dienesta speciālizlaidumā atzina valdošo partiju politiķi.
Jauktās jeb latviešu–krievu ģimenes gaidāmo valodas referendumu dēvē dažādi – par "provokāciju", "loģisku pavērsienu" un "naudas šķērdēšanu".
Pašlaik nav signālu, ka pēc sestdien gaidāmā "valodas referenduma" būtu gaidāmas kādas sabiedriskas šūpošanās vienā vai otrā pusē, piektdien intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Lai gan tik sarežģītus jautājumus veidā, kā tie uzstādīti "krievu valodas referendumā", "diez vai risina", tomēr tas ir iemesls vēlreiz paanalizēt izveidojušos situāciju un ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās par cilvēka tiesību stāvokli Latvijā, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" otrdien atzīst Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Tautas nobalsošanas par krievu valodas statusa maiņu iecirkņu darba pirmajā dienā iedzīvotāji bija pasīvi un īpašu interesi par 18.februārī gaidāmo referendumu neizrādīja.
Jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks kā Latvijas pilsonis 18.februāra tautas nobalsošanā balsos pret divām valsts valodām, otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Muižnieks.
Eksprezidente Vira Vīķe – Freiberga aicina latviešus un arī Latvijas pilsoņus cittautiešus gaidāmajā valodas referendumā balsot pret krievu valodas oficiālo statusu, norādot, ka Latvijai draudētu "propagandas uzbrukumi", ja pietiekami daudz cilvēku neaizies un nenobalsos pret.
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.
Pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būtu nevis jādrukā bukleti un jātaisa reklāmas klipi, bet katram politiķim un sabiedrības loceklim,, kam tas ir svarīgi, būtu tieši jāuzrunā līdzcilvēki ar aicinājumu balsot pret otru valsts valodu, pirmdien intervijā Latvijas Radio teica koalīcijā ietilpstošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) vadītājs Valdis Zatlers.
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs saņēmis oficiālu apstiprinājumu no tiesībsargājošajām iestādēm, ka viņam ir liegta pielaide valsts noslēpumam, politiķis otrdien apliecinājis laikrakstam "Diena". Viņš arī aicina veidot baiļu sarakstu, kas uztrauc latvieti.
Tuvāko nedēļu laikā koalīcijas padomē būtu jāpieņem lēmums par valsts finansētas informatīvās kampaņas rīkošanu, kas pirms februārī gaidāmā referenduma par krievu valodas statusu skaidrotu valsts konstitucionālos pamatus, uzskata premjers Valdis Dombrovskis (V).
Tie politiķi, kuri vairo savu politisko kapitālu ar sabiedrības naidošanu, ir absolūti amorāli, un Ziemassvētki ir īstais laiks, kad politikas veidotājiem vajadzētu meklēt tiltus sabiedrības saliedēšanai, - šādu viedokli telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" pauda luterāņu mācītājs Juris Rubenis.
Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi noraidīja biedrības "Dzimtā valoda" ierosinātos grozījumus Satversmē, kas noteiktu krievu valodai oficiālo statusu. Pirms balsojuma "Saskaņas centra" frakcija atstāja zāli.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piedalīsies nākamgad gaidāmajā referendumā un balsos pret otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Visi bijušie Valsts prezidenti, atšķirībā no pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa, plāno piedalīties referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un aicina to darīt arī citus vēlētājus, liecina laikraksta "Diena" aptauja.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir neizpratnē par Saeimas politiķu pozīciju, dibinot Sabiedrības saliedētības komisiju, bet vienlaikus izplatot aicinājumus par dalību referendumā, kas pretstata sabiedrības daļas, un pats aicina: "Lai katrs, kas ir par latviešu valodu, pārliecina vienu, kas nesaprot vai ir pret latviešu valodu."
Valsts prezidents Andris Bērziņš nepiedalīsies referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu. To Valsts pirmā amatpersona atzīst intervijā laikrakstam "Neatkarīgā".
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem, portālu "Delfi" informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Iespējamais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu "nekad nebūs lemts uzvarai" un Satversme netiks mainīta. Tomēr šis process parādīs, ka Latvijā mītošajiem krieviem nicinošā attieksme pret viņiem ir apnikusi, tā par sākto procesu krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" saka Rīgas mērs un Saskaņas centra (SC) viens no līderiem Nils Ušakovs.