Iespējamais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu "nekad nebūs lemts uzvarai" un Satversme netiks mainīta. Tomēr šis process parādīs, ka Latvijā mītošajiem krieviem nicinošā attieksme pret viņiem ir apnikusi, tā par sākto procesu krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" saka Rīgas mērs un Saskaņas centra (SC) viens no līderiem Nils Ušakovs.
Viņš intervijā laikrakstam atzīst, ka lieliski saprot to, ka Latvijā jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu valodai, "jo te ir vienīgā vieta, kur var attīstīties latviešu valoda un kultūra" [..].
"Ziniet, es nupat internetā lasīju kādu komentāru par Lāčplēša dienas svinībām. Tajā bija rakstīts: "Cik jauki bija pilsētas centrā, jo apkārt skanēja tikai latviešu valoda…" Manuprāt, tas tomēr ir stulbs nacionālisms, jo vajadzētu taču priecāties, ja 11. novembrī krastmalā būtu dzirdama arī krievu valoda. Tas nozīmētu, ka visi Rīgā dzīvojošie cilvēki svin Lāčplēša dienu," saka Ušakovs.
Viņaprāt, galvenā problēma "mūsu" nacionālistiem ir tā, ka viņu izpratnē nacionālisms nozīmē izdarīt kaut ko sliktu krieviem, nevis izdarīt kaut ko labu latviešiem.
"Ja visu enerģiju tērē tikai tam, lai ieriebtu krieviem, nav gudri. Piemēram, "Visu Latvijai!" iniciētā parakstu vākšana referendumam par krievu skolām – ja šī nobalsošana būtu notikusi un likumi tiktu pieņemti, sakiet, vai tas kaut kādā veidā palīdzētu latviešiem? Domāju, ka latvieši to vispār nepamanītu, jo vidusmēra pilsonim ir pilnīgi vienalga, cik procentos – 60 vai 90 – krievu skolās mācības notiek latviešu valodā. Šā referenduma iniciatīva bija mēģinājums ieriebt krieviem," uzskata politiķis.
Ušakovs atzīst, ka ejot parakstīties par referendumu, gribējis parādīt, ka iepriekšminētā attieksme ir nepareiza un ka ar savu rīcību nav mēģinājis ieriebt latviešiem. "Es taču saprotu, ka Satversme netiks mainīta. Referenduma rezultāts nekad nebūs lemts uzvarai. Vienkārši tas parādīs, ka krieviem nicinošā attieksme ir apnikusi," tā SC politiķis.
Viņš saka, ka ar referenduma rosināšanu noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu latvieši izskaidrotu Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem, ka nacionālistiskie politiskie spēki, ne latvieši ir vainīgi ignorējošajā attieksmē pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem.
"Ko mēs gribam sasniegt ar šo procedūru? Lai latvieši normāli, mierīgi un sakarīgi pastāstītu nevis man (jo es visu saprotu), bet pārējiem krieviem, ka ir politiķi, kuri profilējas savās nacionālistiskajās spēlēs. Problēma nav latviešos, bet gan politiķos, kuri visu laiku grib ieriebt krieviem. Man nav citas iespējas pateikt vēlētājiem, ka nevis latvieši, bet latviešu politiķi (tieši šādā vārdu salikumā) viņus pilnībā ignorē. Ir jau vēl daudzas citas iedzīvotāju grupas, kas nedalās pēc etniskajām iezīmēm, par kurām tie neliekas ne zinis," saka Ušakovs.
Jau ziņots, ka pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu. Pirmajās divās nedēļās bija parakstījušies gandrīz 40 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.
Parakstu vākšanā piedalījies arī SC līderis un Rīgas mērs Ušakovs, kam sekoja arī citi SC pārstāvji no dažādām pašvaldībām Latvijā. Tas radījis plašu rezonansi un pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš SC norobežojās no šīs iniciatīvas. Atsevišķi politiskie spēki pat aicinājuši izvērtēt Ušakova atbilstību mēra amatam.
Avīze "Diena" trešdien vēstīja, ka tuvāko dienu laikā medijiem tikšot izplatīts valsts augstāko amatpersonu parakstīts Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem un krieviem – adresēts paziņojums, šādi reaģējot uz pieaugošo politisko spriedzi, kas radusies parakstu vākšanas dēļ par krievu kā otru valsts valodu. Doma radusies Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai un valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, tomēr abi politiķi aicinās zem paziņojuma parakstīties arī Valsts prezidentu.