Piektdien, 12.jūnijā valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V), finanšu ministrs Andris Vilks (V), ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ( RP), redzamāko uzņēmēju organizāciju vadītāji un vairāki desmiti komersantu parakstīja iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" memorandu, tādējādi apņemoties neizmantot eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenu celšanai.
Apliecinot, ka izšķiroši svarīgu lēmumu pieņemšanai tautas griba nemaz nav nepieciešama, Latvijas Republika vakar iestājās eirozonā. Tehniski līdz naudas maiņai vēl jāpagaida, jo eiro ieviešanas datums ir nākamā gada 1. janvāris.
Eiro lomu Igaunijas inflācijā grūti izvērtēt, tomēr garants pret to vienotā valūta arī nav, norāda DB aptaujātie eksperti, un ar to jārēķinās, prognozējot patēriņa cenu turpmāko dinamiku arī Latvijā.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) tuvākajā laikā neplāno pamest amatu un uzsver, ka turpinās šos pienākumus vismaz līdz šīs valdības darbības beigām, ministrs otrdien paziņoja Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants".
Otrdien Briselē Eiropas Savienības (ES) Finanšu ministru padome (ECOFIN) oficiāli apstiprinās Latvijas dalību eirozonā, neilgi pirms pašas sanāksmes finanšu ministrs Andris Vilks (V) līksmā noskaņojumā žurnālistiem sacīja, ka pēdējo septiņu mēnešu laikā laiks bijis slikts, bet tagad saulains. "Tas sanāk arī tīri simboliski", gaidot gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja Vilks.
Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Jūnijā eirozonas gada inflācija varētu būt palielinājusies līdz 1,6%, liecina Eurostat provizoriskie dati.
Dalība eirozonā neatceļ nepieciešamību pēc pārdomātas makroekonomiskās un fiskālās politikas, piektdien Eiropas Savienības (ES) līderiem un vēlāk arī žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Eirozonā ekonomiskais noskaņojums jūnijā uzlabojies vairāk nekā prognozēja ekonomisti, kas apstiprina signālus, ka reģiona ekonomika sāk atgūties no lielākās recesijas tās vēsturē.
Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un Monetāro lietu komiteja šodien balsojumā atbalstīja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri, informē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele.
Gada inflācija eirozonā maijā pieaugusi līdz 1,4% atzīmei, liecina Eurostat dati. Vēl mēnesi iepriekš gada inflācija eirozonā bija 1,2% apmērā. Savukārt Eiropas Savienības (ES) kā kopuma gada inflācija pagājušajā mēnesī bijusi 1,6% apmērā.
Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka eirozonas krīzei, kas Eiropā plosījusies jau četrus gadus, pienācis gals, tādējādi cenšoties atjaunot pasaules uzticēšanos reģionam.
Trešdien Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) akceptējušas Latvijas gatavību pievienoties Eiropas vienotajai valūtai.
Eiropas Komisijas (EK) bažas par Krievijas noguldījumiem banku sektorā neietekmēs lēmumu par Latvijas atbilstību eiro zonai, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio teica premjers Valdis Dombrovskis (V).
Trešdien Eiropas Komisija (EK) visticamāk pieņemšot lēmumu atbalstīt Latvijas iestāju eirozonā, pirmdien vēsta Latvijas Radio (LR).
Aprīlī bezdarba līmenis Eirozonā ir sasniedzis 12,2%, tas nozīmē, ka vairāk nekā 19 miljoni cilvēku ir bezdarbnieku skaitā, ziņo portāls www.golos-ameriki.ru. Šie skaitļi svārstās atkarībā no reģiona.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir nobažījusies par taupības politikas, ierobežotās kredītu pieejamības un zemā patērētāju optimisma negatīvo ietekmi uz eirozonas ekonomiku – šo faktoru ietekmē eirozonas ekonomikas kopapjoms šogad sarukšot par 0, 6%, atsaucoties uz svaigāko OECD prognozi, vēsta britu raidsabiedrība "BBC".
Lai gan vilciens, ko sauc eiro no 2014. gada, vairs neesot apturams, tomēr savāktie 10 tūkstoši parakstu par lata saglabāšanu neesot zaudējuši jēgu, jo neļaus politiķiem ignorēt tautas skepsi un vēlmi pašai izlemt sev būtiskus jautājumus.
Eirozonas krīze vairs nav galvenais starptautiskās ekonomikas drauds, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, vienlaikus atzīstot, ka salīdzinoši augsts likviditātes līmenis varētu izraisīt zināmas problēmas, tādējādi liekot noprast, ka tā sauktie «valūtu kari» varētu ietekmēt pasaules ekonomiku.
Kā iepriekš tika prognozēts, vājā ekonomiskā situācija eirozonā šī gada sākumā ir ietekmējusi Latvijas izaugsmes rādītājus un ekonomikas pieauguma tempi ir kļuvuši mērenāki.
Pēc eiro ieviešanas Latvijā 2014.gadā, tā kļūs par vienu no četrām eirozonas valstīm, kas ievēro tām noteiktos valsts finanšu rādītājus, norādījusi biznesa ziņu dienests "Bloomberg".
Uzstāšanās Berlīnē kopā ar Polijas ministru prezidentu Donaldu Tusku, Angela Merkele paziņoja, ka eiro zonas valstīm ir jābūt gatavām integrācijas procesa turpināšanai, vēsta maanimo.com
Premjers Valdis Dombrovskis (V), tiekoties ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un premjerministru Žanu Marku Ero, piektdien saņēmis apstiprinājumu, ka Francija atbalstīs Latvijas iestāšanos eirozonā, kā arī pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments.
Latvijas iestāšanās eirozonā ir visu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Eiropas interesēs, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs.
Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.
Kipras pareizticīgās baznīcas līderis Hrizostoms II paziņojis, ka valstij vajadzētu pamest eirozonu, kā arī nepieciešams tiesā sodīt iepriekšējo Kipras valdību, kas vainojama pie esošās valsts parādu krīzes, ziņo portāls "EUobserver.com".
Zviedrijā gadu no gada aug cilvēku skaits, kuri nevēlas iestāties eirozonā. Sākotnēji zviedri baidījās, ka sabruks sociālo pabalstu sistēma, tagad aktuālākais jautājums Zviedrijā ir nemitīgi augošo parādu lielums, ziņo portāls bfm.ru.
Ja Latvija izturēs Māstrihtas kritēriju vērtēšanu, tā tiks uzņemta eiro zonā un nekāda atsevišķu Eiropas Savienības valstu politiska pretestība nav gaidāma, sarunā ar portālu "Delfi" prognozē vairāki ārzemju politikas profesori.
Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes.
Eirozonai sistēmiski svarīgas ir visas valstis, tostarp arī Kipra, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns, brīdinot, ka maksātnespējas gadījumā Kipra var pamest Eiropas monetāro savienību.
Sekojot Latvijas un Lietuvas eiro ieviešanas sagatavošanās procesam, Polija piektdien uzsākusi nacionāla mēroga debates par to, kā un kad valsts varētu ieviest Eiropas vienoto valūtu, vēsta Financial Times.
Francija ir Eirozonas problemātiskais bērns, kurš nav izpildījis savu „mājas darbu”. Par to radio "Deutschlandfunk” intervijā paziņoja vācu politiķis Mihaels Fuks (Michael Fuchs) – partijas HDS parlamentārā bloka priekšsēdētāja pārstāvja vietnieks, kura līderis ir Vācijas kanclere Angela Merķele, vēsta portāls lenta.ru
Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā.
Faktiski divas trešdaļas no iedzīvotāju ieguldījumiem bankās glabājas eiro valūtā, nevis latos. Turklāt 90% kredītu, kurus arī ir paņēmuši Latvijas iedzīvotāji, ir eiro valūtā. Tādēļ var apgalvot, ka izvēle par labu eiro ieviešanai Latvijā netiešā veidā jau ir izdarīta, sacījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Par spīti problēmām, kas skārušas eirozonu, mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kronas nomaiņu pret eiro pirms diviem gadiem, uzskata par labāko, kas pēdējā laikā ir noticis ar viņa valsti. Tā beidzot ir izkļuvusi no padomju savienības ēnas, iemantojusi lielāku pašpārliecību un lielāku cieņu no starptautisko partneru puses. Par eirozonā pavadīto laiku kaimiņvalsts vadītāju iztaujāja Andris Lācars
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.
Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola trešdien rīko diskusiju par eirozonas valstu parādu krīzi un tās ietekmi uz Latvijas lēmumu pievienoties eiro no 2014. gada.
Latvijai pēc pievienošanās eirozonai oficiālajos dokumentos būs jāizmanto visās zonas valstīs vienoto valūtas nosaukumu "euro", paziņojumā norādījusi Eiropas Centrālā banka (ECB), vēsta "EUobserver".
Šodien Eiropas Padomes(EP) prezidents Hermans van Rompejs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam paudis izpratni par Baltijas valstu pozīciju Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā.
Oktobrī gada vidējā inflācija noslīdēja līdz 2,7%, arvien tuvinot Latviju eiro ieviešanai. Iepriekšējais cenu kāpums turpina izzust no gada vidējās inflācijas rādītāja, kas nozīmē, ka Māstrihta kritērijam nepieciešamais rādītājs Latvijā turpinās slīdēt lejup, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Turcija neplāno ieviest eiro kā valsts nacionālo valūtu, uzstājoties Berlīnē notiekošajā konferencē „Pēckrīzes Eiropa”, paziņoja Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans, vēsta portāls antalyatoday.ru
Politiķu runas par referendumu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā ir bezatbildīga rīcība, jo Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmās arī saistības iestāties eirozonā, piektdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Saeimas koalīcija, pieļaujot tikai vienu kļūdainu balsojumu, nolēmusi neatdot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegto likumprojektu par eiro ieviešanu. Tas paredzēja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas termiņa noteikšanu uzticēt Saeimai, nevis valdībai, un šis jautājums būtu izlemjams referendumā. Neraugoties uz Saeimas vairākuma viedokli, pat ekonomisti uzskata, ka noteikt eiro ieviešanas termiņu patiešām varētu uzticēt tautai.
Latvijas premjers Valdis Dombrivskis (V) pārliecināts, ka pašreiz finanšu grūtību mocītā eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs vēl stiprāka un pievienošanās eirozonai nav biļete uz ”Titāniku”, uzrunā Eiropas Tautas partijas kongresā paudis Dombrovskis, informēja Valsts kanceleja.
Pēc eiro ieviešanas cilvēki Latvijā sagaida cenu pieaugumu, nemainīgas algas, investīciju pieplūdumu un lepnuma mazināšanos par valsts valūtu. Igauņi šo viedokli apstiprina, turklāt dažkārt ir pat pesimistikāki.
Saeimas Juridiskajai komisijai būs jāvērtē Nacionālās apvienības (NA) iesniegto likumprojektu ar ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem laika posmā līdz 2015.gadam pašiem būtu jāsavāc 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būtu jāsavāc visus ap 154 000 nepieciešamos parakstus.
Diskusijas par eiro zonas krīzi un tās pastāvēšanu pēdējā laikā kļuvušas par vienu no karstākajiem tematiem kā Latvijas, tā arī Eiropas un visas pasaules masu medijos. Daudz šķēpu lauzts strīdos par nepieciešamību mūsu valstij pievienoties savienībai, kura pašlaik saskārusies ar būtiskām problēmām.
Somija būs gatava atbalstīt Latvijas vēlmi pievienoties eirozonai un iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). To piektdien tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski atzinusi Somijas jaunā vēstniece Latvijā Pirko Hamalainena.
Latvija šobrīd daudz labāk nekā iepriekš paredzams pilda mērķus, kas saistās ar pievienošanos eiro zonai, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.