Eiro lomu Igaunijas inflācijā grūti izvērtēt, tomēr garants pret to vienotā valūta arī nav, norāda DB aptaujātie eksperti, un ar to jārēķinās, prognozējot patēriņa cenu turpmāko dinamiku arī Latvijā.
Tiesa, ir zināmas atšķirības starp Latvijas pašreizējo situāciju un Igauniju pirms tās iestāšanās eirozonā vien pirms pāris gadiem.
No vienas puses, Latvijas situācija, stājoties eirozonā, ir kutelīgāka, jo Igaunija par Grieķijas dižķibeles mērogiem uzzināja, kad eiro ieviešanas ziņā viss jau bija «aizgājis», norāda Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev valdes priekšsēdētājs Igors Rotovs. Latvija savukārt pie savas agrākās izvēles paliek situācijā, kad Grieķijas krīzes smagums ir labi zināms, bet, cik drīz tā atrisināsies, gan ne. Nav arī zināms, cik ilgi stipra spēs būt Vācijas ekonomika, kas ir eirozonas lielākā rēķinu sedzēja, vērtē I. Rotovs, un cik ilgi Vācija iekšpolitiski spēs šai statusā pastāvēt.
No otras puses, Igaunijas turēšanās pie eiro ieviešanas kursa notika salīdzinoši nepiemērotākajā brīdī, kad valsts piedzīvoja vienu no dziļākajām recesijām ES. «Igaunijas lielākā problēma bija tā, ka mums vajadzēja ievērot Māstrihtas budžeta kritērijus recesijas vidū,» DB saka ekonomists Andress Araks. Viņaprāt, Latvijai ar tās augošajiem ekonomikas rādītājiem tas nebūs tik grūti.
Latvijas žurnālistu seminārā Briselē saistībā ar oficiālo uzņemšanu monetārajā savienībā kāda ES amatpersona gan atminējās atbildīga Igaunijas kolēģa sacīto pagājušās desmitgades vidū, ka tā laika nespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus dēļ igauņiem atliek vien gaidīt krīzi, kad attiecīgi kritīsies arī inflācija. Drīz vien tieši tas arī notika, un igauņa joka būtība kļuva par politikas instrumentu.
Iznākumā, kā to raksturo I. Rotovs, «izmaksas daudzām precēm un pakalpojumiem samazinājās, bet tam nebija nekādas saistības ar eiro ieviešanu».
Igaunijā inflācija izspēlēja ļoti nelāgu «joku», DB saka A. Araks. Proti, līdz ar ātro eksporta sektora atkopšanos 2011. gadā strauji pieauga arī inflācija. Zināms, ka darba tirgus un reālās algas neizbēgami atpaliek laikā no makroekonomiskajiem rādītājiem un augošās dzīves dārdzības apstākļos Igaunijā tobrīd bezdarbs sasniedza 20%. Ekonomists komentē, ka «tajā nav ekonomiskas loģikas». Tāpēc «mēs aizvien pieņemam, ka pievienošanās eirozonai tomēr atstāja savu ietekmi uz cenām».