Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.
Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.
Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.
Financial Times norāda, ka Polijas valdība ir pārliecināta, ka ar spēcīgu reklāmas kampaņu tai izdosies panākt atbalsta pieaugumu eirozonai. Patlaban, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, 62% Polijas iedzīvotāju neatbalsta valsts iestāšanos eirozonā.
Februārī Polijas opozīcijas partijas Likums un taisnīgums līderis Jaroslavs Kačiņskis jau aicināja valstī sarīkot referendumu par pievienošanos eirozonai. Politiķis toreiz aicināja premjeru atbrīvoties no bailēm un ļaut valsts iedzīvotājiem referendumā izlemt jautājumu par eiro. Viņš arī norādīja, ka nesaredzot aspektus, kuros eiro Polijai nāktu par labu.
Marta sākumā referendumu par Polijas pievienošanos eirozonai aicināja sarīkot arī bijušais valsts prezidents Aleksandrs Kvasņevskis. «Eiro nav tikai zlotu aizstāšana ar eiro, bet gan vēl viens pagrieziena punkts mūsu vēsturē, ar visām no tā izrietošajām sekām, tostarp arī ar Polijas politiskajām izmaiņām,» A. Kvasņevska sacīto citē Polijas Radio.