Apliecinot, ka izšķiroši svarīgu lēmumu pieņemšanai tautas griba nemaz nav nepieciešama, Latvijas Republika vakar iestājās eirozonā. Tehniski līdz naudas maiņai vēl jāpagaida, jo eiro ieviešanas datums ir nākamā gada 1. janvāris.
Taču visi nepieciešamie priekšnoteikumi ir izpildīti, un tas nozīmē, ka valdībai turpmāk vairs nenāksies mocīties ar stingru fiskālo politiku, inflācijas bremzēšanu un statistikas viltībām. Visi nepieciešamie lēmumi visās Eiropas Savienības institūcijās ir pieņemti, un eiro ieviešana vairs nav novēršama.
Pēdējā barjera
Daudzi pie šā mērķa strādājušie Latvijas birokrāti un politiķi vakar atradās Briselē, lai svarīgos jaunumus uzzinātu klātienē. Savukārt Latvijā atstātie uz šampanieti pulcējās Eiropas Komisijas pārstāvniecības telpās. Taču pirmavots gan vieniem, gan otriem bija finanšu ministra konts tviterī. Īsi pirms pulksten vieniem Andris Vilks @AndrisVilks no Ecofin sanāksmes telpas ziņoja:
«Lēmums ECOFIN ir pozitīvs, Latvijā būs eiro! Ir pabeigta Latvijas integrācija Eiropā! Papildu stimuls izaugsmei, labklājībai, stabilitātei.» Šī bija pēdējā, bet arī būtiskā formalitāte pirms pārejas uz eiro, jo eirozonas valstu finanšu ministri apstiprināja valūtas maiņas kursu, un tas paliek līdzšinējais, proti, viens eiro ir 0,702804 lati.
Dodoties uz Eiropas māju, Neatkarīgā pacēla vienu no pilsētā izmētātajām eiroskeptiķu skrejlapām. Tā aicina iedzīvotājus atlaist Saeimu, apgalvojot, ka, šādi rīkojoties, iespējams ne tikai novērst eiro atnākšanu, bet arī nepieļaut imigrantu pūļu invāziju, dramatisku cenu kāpumu, mazbērnu runāšanu svešvalodās un mūža verdzību bankām. Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Ina Šteinbuka šo šausmu sarakstu dēvē par muļķībām. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka Saeimai ar eiro ieviešanu neesot nekādas saistības, un arī nekādu šausmu nebūšot – viss būšot labi. Inai Šteinbukai šī bija ilgi gaidīta svētku diena.