Igaunijas valstij piederošā Tallinas Osta 2014.gada pirmajos sešos mēnešos spējusi palielināt peļņu par 16% un kāpināt apgrozījumu par 7%, šonedēļ pavēstījis uzņēmums.
Šis laiks ES fondu plānošanā Latvijai ir ļoti būtisks, jo vienlaicīgi tiek aktīvi vadīti divi plānošanas periodi – esošais un jaunais 2014. – 2020. gada periods.
Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Finanšu un ekonomiskā krīze iepriekšējos piecos gados ir būtiski ierobežojusi sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu visā pasaulē, kavējot valstu tautsaimniecību attīstību, secinājuši eksperti.
Februārī eirozonas ekonomikas izaugsme bijusi straujāka, nekā tika ziņots provizoriski, raksta MarketWatch.
Ekonomikas ministrijas speciālisti ir sagatavojuši Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.
To uzņēmumu vadītāju skaits pasaulē, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir palielinājies līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn.
Pasaulē atšķirības izaugsmes tempos kļūst izteiktākas, ASV un Lielbritānijai augot straujāk, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā norāda eksperti.
Ekonomisti prognozē, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka. To veicinās pamat rādītāju – patēriņa, eksporta un investīciju apjoma palielināšanās.
Pirmo reizi kopš globālās ekonomiskās krīzes uz stabilu izaugsmi šogad var cerēt pasaules bagātākās valstis.
Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts (EKI) paredz, ka Igaunijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3% apmērā, vēsta Postimees.
Eirozonas ekonomika nākamgad augs par 0,9 %, kam sekos aptuveni 1,6% izaugsme nākamajos trīs gados.
„Lietu stāvoklis mūsu ekonomikā droši vien, tāpat kā vairākumā attīstītu tirgu, arī ir diezgan sarežģīts.
Šī gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spējusi izkļūt no rekordilgās 18 mēnešu recesijas, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%.
Pēc krituma pirmajā ceturksnī šī gada otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecība atkal balstīja ekonomisko izaugsmi. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecība ir pieaugusi par 1% pret iepriekšējo ceturksni.
Jūlijā eirozonā pēdējo divu gadu laikā palielinājies ražošanas apjoms, tādējādi liecinot par pazīmēm, ka Eiropas monetārās savienības valstis uzsākušas recesijas pārvarēšanu.
Indijas ekonomika aizvadītajā fiskālajā gadā, kas noslēdzās šī gada martā, pieaugusi par 5%, tādējādi piedzīvojot lēnāko izaugsmi pēdējās desmitgades laikā, vēsta aģentūra „Reuters”.
Pērnā gada 4.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 5,1% lielāks nekā 2011.gada 4.ceturksnī. Tas nozīmē, ka kopumā aizvadītajā gadā IKP ir palielinājies par 5,6%, salīdzinot ar 2011.gadu.
Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs nedaudz lēnāka, nekā tas bija pērn, tāpēc iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2013.gadam ir 3,6% - galvenokārt ārējo risku un ar tiem saistītās investīciju atlikšanas dēļ, ceturtdien paziņoja Latvijas Banka.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo pašu laiku pērn, ir pieaudzis par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētie dati.
Ķīnas iekšzemes kopprodukta (IKP) gada izaugsme šā gada trešajā ceturksnī sabremzējusies līdz 7,4%, kas ir zemākais valsts tautsaimniecības pieauguma temps kopš 2009.gada, vēsta ārvalstu mediji.
Šā gada nogalē un 2013.gadā turpināsies Latvijas ekonomikas izaugsme, tomēr tās temps būs mērenāks. Līdzšinējais vērtējums par tautsaimniecības izaugsmi ir bijis precīzs, un Latvijas Banka saglabā iepriekš publicētās inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, teikts jaunākajā Latvijas Bankas "Makroekonomisko norišu pārskatā".
Nākamajā gadā Latviju sagaida stabilitāte un mērena izaugsme, raksturojot 2013.gada valsts budžeta projektu, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Problēmas izglītības sistēmā, bēdīgā situācija demogrāfiskajā jomā, kvalificēta darbaspēka trūkums, banku joprojām piesardzīgā kreditēšanas politika un nepietiekama finansējuma pieejamība, kā arī parādu krīze eirozonā – tie ir galvenie Latvijas mērķa - ekonomiskā izrāviena bremzētāji, izriet no Baltijas Finanšu foruma dalībnieku sacītā diskusijās par Latvijas iespējām un izaicinājumiem.
Japānas Banka paplašinājusi savu aktīvu iegādes programmu par 10 triljoniem jenu jeb 126 miljardiem ASV dolāru (68 miljardiem latu), tādējādi sperot līdzīgus soļus ekonomikas izaugsmes stimulēšanai kā ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB).
Latvijas ekonomika 2012.gada otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet ceturkšņa salīdzinājumā otro straujāko izaugsmi, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" koriģētie dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais IKP novērtējums.
Lai gan pērn un arī šogad būvniecības nozarē vērojama diezgan strauja izaugsme, tomēr 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt darba apjomu kritums, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA "LC Būve" valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme par 6,8% gada laikā varētu būt straujākā Eiropā, tomēr turpmāk kāpuma tempi būs lēnāki, jo Latvijas ekonomikas attīstību ievērojami apdraud nestabilitāte ES tirgos. Latvijas banku analītiķu prognozes par 2012.gada kāpumu ir atšķirīgas - no 2,5% līdz pat 4%.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pārliecināta, ka sekmīga rezultāta sasniegšanai ir svarīgs ikviena viedoklis, tādēļ aicinām Tevi izteikt savas idejas un ierosinājumus Latgales reģiona izaugsmei.
Latvija ir veiksmīgi darbojusies krīzes pārvarēšanā, bet tagad ir svarīgi ātri sagatavoties nākamajiem riskiem, ceturtdien konferencē "Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES" norādīja Eiropas Komisijas (EK) misijas vadītājs Latvijā Gabriele Džudiče.