Finanšu un ekonomiskā krīze iepriekšējos piecos gados ir būtiski ierobežojusi sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu visā pasaulē, kavējot valstu tautsaimniecību attīstību, secinājuši eksperti.
Arī tuvākajos gados infrastruktūras jomā dominēs piesardzība, taupīgums, kā arī jaunu iespējamo finansējuma avotu ierobežojumi, liecina starptautiskās revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pasaules infrastruktūras projektu pētījums A Global Infrastructure Perspective. Tajā apskatītas galvenās infrastruktūras projektu problēmas un tendences, kas pasaulē būs aktuālas nākamajos piecos gados.
Iedzīvotāju labklājības celšana, valstu konkurētspēja un ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar atbilstošu infrastruktūras projektu realizāciju enerģētikas, transporta, veselības, izglītības un citās sabiedriski nozīmīgās jomās. Tomēr šādi sabiedrībai nozīmīgi projekti ir dārgi un valstu budžetos šobrīd nepietiek līdzekļu to īstenošanai. Tāpēc daudzu nozīmīgu un ilgtermiņā ļoti nepieciešamu projektu realizācija, ja to nebūs iespējams līdzfinansēt ierastā veidā ar pašas valsts budžeta līdzekļiem, ekonomiski spiedīgos apstākļos var tikt iesaldēta vai pat apturēta. Tāpēc ir sagaidāms, ka tuvākajos gados, lai iegūtu papildu finansējumu un nodrošinātu ātrāku savas infrastruktūras modernizāciju, valstīm būs jākļūst atvērtākām jaunām ārējām investīcijām, dažādojot lielo infrastruktūras projektu īpašnieku struktūru.
«Attīstīto valstu pieredze liecina, ka viens no efektīvākajiem un ērtākajiem veidiem, kā valstij ātrāk īstenot modernus ilgtermiņa infrastruktūras projektus ierobežota finansējuma apstākļos, ir tā dēvētā publiskā un privātā sektora partnerība jeb PPP. Publiskās un privātās partnerības modelis ir pievilcīgs valstij ar to, ka ļauj attīstīt publisko infrastruktūru bez ievērojamām sākotnējām investīcijām no valsts puses, nododot daļu tirgus un operacionālo risku privātajam investoram. PPP sadarbības modelis paredz, ka privātais investors, piemēram, uzbūvē tiltu vai ātrgaitas autoceļu, bet pēc 20 – 30 gadiem līgumam beidzoties, infrastruktūras objektu nodod valstij,» komentē KMPG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.
«Ārējās privātās investīcijas modernos infrastruktūras objektos (energoresursu ražotnes, ceļi, tilti, slimnīcas, izglītības iestādes u.c.) nodrošina valstu straujāku ekonomisko izaugsmi, efektīvu kapitāla resursu pārdali un pārvaldi, kā arī palielina pilsētu konkurētspēju, savukārt iedzīvotajiem – labāku darba vietu un pakalpojumu pieejamību,» stāsta Movsisjana.
Pētījums parāda, ka arī enerģētikas jomā tuvākajos gados pasaulē dominēs izmaksu optimizācijas un efektīvas resursu pārdales jautājums. Tāpēc investīciju jomā pasaulē ir sagaidāma atgriešanās pie enerģētikas infrastruktūras projektiem, kas orientēti uz tradicionālo energoresursu – atomenerģijas, hidroelektronenerģijas, oglēm, kā arī slānekļa gāzes – izmantošanu, lai varētu veicināt, piemēram, valsts enerģētisko neatkarību. Daudz grūtāk savu nepieciešamību būs pierādīt tiem atjaunojamās enerģijas projektiem, kuru īstenošanai ir nepieciešamas valsts subsīdijas.