Mīlestība
Ir mīla, ir naids, ir nāve,
Ir taisna un netaisna dzīve…
Ir nenopelnīta slava
Un neapzināta brīve…
Ir maigums, kas sirdi pārņem,
Ir asinīs smērētas rokas,
Ir elles ķēdes uz spārniem
Un laimes radītas mokas,
Ir saldme, kas kūst uz lūpām,
Ir rūgta dvēseles inde,
Ir dejas uz degošām drupām
Un skaistums, kas dzimst no tintes,
Ir krītieni negaidīti,
Ir sniegā zudušas takas…
Bet nepilnībai par spīti
Ir pilnība…
Tu man blakus.
A. Mihejeva (10. pl.)
Mīlestība
Ir mīla, ir naids, ir nāve,
Ir taisna un netaisna dzīve. . .
Tev nesanāk drēbes no asarām izžaut.
Tomēr vajag tev dzīvi šo mīlēt.
Kad pamosties agri no rīta,
Aiz loga tu neredzi sniegu,
Tu sāc domāt par jūtām,
Un domas šīs modina miegu.
Tev neizdodas aizmigt no jauna.
Tu nedomā, ka viņai nav jūtu.
Tev nešķiet, ka viņa ir ļauna.
Tu vēlies, lai meitene maigāka kļūtu!
Kur doties bez mīlas man,
Nav saules nevienā pusē.
Galva pilna ar domām,
Sirds manās krūtīs klusē. . .
Debesīs lido putns.
Nav arī viņam pāra.
Es arī gribu būt debesīs,
Lai laistos no sāpēm ārā. . .
Kas bija jau sen,
To neatgriezt!
Kāpēc viss beidzas?
Nevaru spriest!
E. Korvens-Kosakovskis (10. pl.)