Termiņuzturēšanās atļaujas, šogad interesē vairāk ukraiņus, un interese ir ne tikai par atļaujām pamatojoties uz radniecību vai laulību - ukraiņus interesē arī iespēja iegūt tiesības dzīvot Latvijā ieguldot vai iegādājoties nekustāmo īpašumu.
Turklāt uzturēšanas atļaujas, kas Latvijā izpelnījušās ne pārāk labu slavu, kopš Ukrainas notikumiem kļuvušas pieprasītākas arī Krievijas iedzīvotāju, kas, iespējams, bīstas savas valsts nestabilitātes, vidū.
Latvijas Radio uzrunātie nekustamo īpašumu eksperti gan pagaidām nav novērojuši izteiktu ukraiņu pircēju pieplūdumu, bet kopš Ukrainas krīzes sākuma interese par uzturēšanās atļaujām ir pieaugusi arī Krievijas pilsoņu vidū, kuri tradicionāli veido lielāko daļu no visiem termiņuzturēšanās atļauju pircējiem. Iespējams, viņi bīstas no savas valsts nestabilitātes.
„Protams, interese ir lielāka pēc šiem notikumiem. Arī no Krievijas puses palielinās. Kā tikko sākās Ukrainas krīze, tā momentāni arī no Krievijas pieauga nerezidentu skaits [kas interesējās]. Viņi nesaprot, kā tā politika virzīsies Krievijā, kas tur notiks, ja karš turpināsies, un, protams, skatās kādu drošāku vietu,” novērojis nekustamo īpašumu kompānijas „Balsts” vadītājs Aigars Zariņš.
Vairums īpašumu pircēju, kas grib iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, neplāno šeit uzturēties pastāvīgi. Tā drīzāk ir investīcija neparedzētam gadījumam, saka „Latio” vadītājs Edgars Šīns.
Termiņuzturēšanās atļaujām ik mēnesi piesakās vidēji 150-250 investoru, 70% - no Krievijas. „Balsta” vadītājs Aigars Zariņš teic, ka sevišķi tikko, „Jaunā viļņa” laikā, interese apskatīt īpašumus bijusi ļoti liela, bet, cik reāli kļūs par pircējiem, grūti pateikt.
Tiesa, tuvojoties 1.septembrim, kad „investīciju slieksnis” nekustamajam īpašumam pret uzturēšanās atļaujām pieaugs līdz 250 000 eiro, runāt par lielu aktivitātes pieaugumu ir grūti, piebilst „Latio” vadītājs Šīns.
„Mēs neredzam nekādu strauju pieplūdumu vai izmaiņas dinamikā. Man liekas, ka ārvalstnieki ir sapratuši, ka Latvijā šī iespēja ir kļuvusi divreiz dārgāka, un tagad domā,” vērtē Šīns.
Līdzīgi secina arī „Balsta” šefs, vienlaikus norādot uz kādu tendenci. „Reģistrēto darījumu skaits zemesgrāmatā pirmajā pusgadā ir pat samazinājies par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, lai gan uzturēšanās atļauju izsniegšana palielinājusies par 43%,” atzīmē Zariņš.
Tas liecina, ka arvien vairāk pircēju uzturēšanās atļaujas grib nokārtot visai ģimenei. Pēc PMLP datiem, šogad izsniegts trīsreiz vairāk uzturēšanās atļauju par saņemto pieteikumu skaitu.
Ieguldīt nekustamajā īpašumā izvēlas ap 80% uzturēšanās atļauju gribētāju. Kā tirgu ietekmēs atļaujas saņemšanai minimālās īpašuma vērtības celšana no 140 000 uz 250 000 eiro, viedokļi dalās, bet skaidrs, ka visvairāk tas skars attīstītājus, kas pēdējos gados koncentrējušies tieši uz projektiem bagātu ārvalstnieku auditorijai. „Es personīgi redzu to problēmu tajā, ka vietējais patērētājs pērk līdz 100 000 un virs 200 000 [eiro]. Uzturēšanās atļauju [darījumu] vidējās cenas bija 150-180 000 eiro. Kas notika? Tas radīja kaut kādu tirgus segmentu. Cilvēki ir ieguldījuši nekustamajos īpašumos, varbūt tos remontējuši, tagad ar 1.septembri tas segments tiks nogriezts,” saka „Balsta” vadītājs Zariņš.
Samazinājums būs būtisks, piekrīt arī „Latio” vadītājs Šīns. Taču tāds arī bija likumdevēju mērķis, atgādina Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova. „Monitorējot situāciju, deputāti lēma, ka šis termiņuzturēšanās atļauju skaits tomēr ir par lielu un tik daudz cilvēku mēs regulāri laist iekšā Latvijā nevēlamies. Tādēļ arī tika rosināti šie grozījumi, un es teiktu, ka tas bija ļoti prātīgs risinājums - nevis kvotēt [atļaujas], bet vienkārši pacelt šo slieksni. (..) Mēs pētījām, cik šādu darījumu virs 250 tūkstošiem ir bijuši, un mums sanāca, ka iepriekšējo gadu laikā tie bijuši tikai daži simti. Tas nozīmē, ka pēc likuma grozījumiem ļoti būtiski samazināsies darījumu skaits.”
No 1.septembra pircējiem papildus valsts budžetā būs jāiemaksā arī nodeva 5% apmērā no īpašuma vērtības. Tā kā īpašumi virs 250 tūkstošiem eiro ir praktiski tikai Rīgā un tās apkārtnē, šo valsts budžetā iemaksāto nodevu plānots novirzīt citu Latvijas teritoriju attīstībai. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šī summa varētu būt līdz diviem miljoniem eiro gadā.