Vasarsvētki ir pavisam neparasti. Varbūt kādam īsti nav skaidrs, kas tajos tiek svinēts, – vai vasaras sākšanās?
Notiek visas dabas atplaukums, telpas rotā meijas, zied jasmīni un peonijas. Tā patiešām arī ir – vasara ir sākusies. Visa daba – gan mežā, gan pļavās, gan laukos – ir atdzimusi. Pēc aukstās ziemas viss pēkšņi ir dzīvības pilns.
Vasarsvētki tiek svinēti 50. dienā pēc Lieldienām. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Ziemassvētkiem un Lieldienām. Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Mūsdienās Vasarsvētkus mēs varam nosvinēt gan atbilstoši kristīgajām tradīcijām ar gājienu uz īpašo dievkalpojumu savā baznīcā, gan ar pārgājienu pretī vasarai, noorganizējot pikniku kopā ar ģimeni un draugiem.
Arī mēs - Līvānu evanģēliski luteriskās baznīcas ansamblis devāmies uz īpašo Vasarsvētku dievkalpojumu Saukas ev.-lut. baznīcā. Ar mūsu vadītājas un ērģelnieces Maijas Kleščevskas gādību kuplinājām šo Vasarsvētku dievkalpojumu gan ar skanīgām dziesmām, gan ar vijoles un flautas spēli, ziņo Līvānu novada portāls.
Nedaudz uzzinājām par Saukas draudzes vēsturi -1567. gadā Saukas draudzei tiek celts pirmais dievnams. Tad laika gaitā Saukā ir koka baznīca ar salmu jumtu un torni. 1803. gadā tajā pārtraukti dievkalpojumi, bet 1805. gadā baznīca nojaukta. 1825. gadā likts pamatakmens mūra baznīcai, kuru atklāja 1827.gadā un kura ir skatāma arī mūsdienās. Baznīcā ir saglabājušies no 1865 gada iebūvētie (kokgriezumā) balkoni gar baznīcas sienām, pie ērģelēm un altāra, kokgriezumā izgatavots altāris ar apustuļu tēliem, kā arī kancele. Ērģeles ir Jelgavas amatnieku darbs ,bet stabules nākušas no Saukas. Baznīcas altāris rotāts ar apustuļu Pētera un Pāvila skulptūrām un J. Dēringa altārgleznu „Jēzus pie krusta ar Mariju un Jāni” no 1868 gada . Baznīcas zvans uzvilkts tornī 1873. gadā. Tajā ir iegravējums vācu valodā: "Gods Dievam augstībā." un gadu skaitlis 1872. Pirmajā pasaules karā baznīca nebija cietusi, bet izlaupīta un daudzas lietas aizvestas. Uz Novgorodu evakuētais zvans pēc kara tika atvests atpakaļ. 1933. gadā baznīcas jumtu malu (dakstiņu) kārniņu vietā pārklāja ar cinkoto skārdu. Pēckara laikā baznīcu vairākkārt izdemolēja: izsita logus, uzlauza durvis un seifu, sabojāja kroņlukturi, nozaga sudraba biķeri (to draudze atguva 1992.gadā) un bībeli.
Draudzes mācītāja Alda Pavloviča teiktie dievvārdi bija par ikdienišķām un visiem saprotamām lietām - par labestību cilvēkos, par pateicību Dievam, par to, ka ikviena lūgšana var palīdzēt sakārtot un līdzsvarot mūsu ikdienas dzīvi.
Bija patiess prieks muzicēt un piepildīt ar dziesmām šo skaisto, saposto dievnamu. Bijām laimīgas, ka mūsu koncerts patika dievnama apmeklētājiem. Paldies par sirsnīgajiem aplausiem un Saukas puses smaržojošajām rozēm, ko mēs saņēmām pēc pasākuma.
Pēc dievkalpojuma mūs iepazīstināja ar Saukas puses nozīmīgākajām vietām – apmeklējām Ormaņkalnu, Līgo kalnu, piemiņas akmeni fotogrāfijas Latvijā pamatlicājam Mārtiņam Bucleram, pieminekli stomatologam profesoram Paulam Daugem, apskatījām bijušā Saukas tehnikuma ēku, kurai šobrīd nav īstu saimnieku, lai šī ēka varētu piedzīvot savu atdzimšanu.
Mīļu paldies par sirsnīgo uzņemšanu sakām – Saukas draudzes mācītājam Aldim Pavlovičam un draudzes priekšniekam Valdim Piekuss, kasierei Rutai Davidānei, mūsu gidei pa Saukas apkārtni Intai Malceniecei un par atpūtas vietas nodrošināšanu un vizināšanos ar laivu pa Saukas ezeru ZS Ielejas īpašniekam Mārim Malceniekam.