Sagadīšanās pēc latvietis nedzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā vai Kurzemes senajās kolonijās Gambijā un Tobago, kur cauru gadu diena ir 12 stundas, ātri gaisma aust, ātri zūd. Visiem pilnīgi skaidrs visa gada ritms – celies pirms saules, ej gulēt pēc saules – nekāda pulksteņu grozīšana.
Latvieša dzīve gadsimtiem bijusi saistīta ar laikgriežiem, portālam BNN pāreju uz vasaras laiku komentē Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.
«Gads sadalījās saules ritma iespaidā, radot astoņus sevišķus notikumus – gadskārtu, kuŗas noteica visu latviešu dzīvi. Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir saglabājusies dainās un liecina, ka mūsu senči visai labi saprata saules ritma nozīmi augu, dzīvnieku un arī cilvēku dzīvē. Vasarā cēlās agri – četros vai piecos, gāja zāli pļaut (rasā izkapts labāk «kož»). Dienas karstajā laikā gāja gulēt diendusu, un, kas nav mazsvarīgi, tieši šajā laikā risināja demogrāfiskas problēmas. Vakarā jāja pieguļā un gulēt gāja visai vēlu,» skaidro Apinis. Pēc viņa sacītā, Dienvideiropā dažkārt šīs diennakts maiņas ir vēl izteiktākas, kad pusdienlaikā ir siesta, kurā nestrādā neviens – ne valsts, ne privātajā biznesā nodarbinātie.
«Aprīlī un septembrī «dzērves atnesa vai aiznesa» launagu un diendusu. Latvietis rudenī un ziemā cēlās vēlāk, diendusu negulēja, agrāk gāja gulēt. Protams, 21.gadsimta latvietim ir Latvenergo, un viņš var cauru gadu censties dzīvot vienā ritmā, bet īsta pamatojuma tam nav. Loģiskāk, protams, būtu visām iestādēm un uzņēmumiem pašiem pavasarī pācelt darbdienas sākumu no 9:00 uz 8:00 vai pat 7:30, nevis visiem valstiskā nolemtībā pulksteņus pārvilkt stundu uz priekšu. Bet, šķiet, tieši tas nav mūsu dabā, mēs labprātāk šo grēka darbu uzticam valstij ar pulksteņa pārvilkšanu. Kāpēc? Vienkārši mums neticami patīk pieradumi pulksteņlaikos. Slimnīcā analīzes ņem un temperatūru mēra 6:00, pamodinot visus tos, kas stacionāra apstākļos nav spējuši savlaicīgi aizmigt. Rīgā valsts iestādēs, poliklīnikās un konsultāciju centros pieņemšanas laiks ir no 9:00 līdz 12:00, bet satiksmes autobuss no Dagdas vai Balviem Rīgu sasniedz ap 11:30. Tādēļ cilvēks, kas brauc kārtot kādas darīšanas Rīgā spiests uzkavēties vismaz par dienu ilgāk,» tā Latvijas Ārstu biedrības vadītājs.
«Vai kāds var man pastāstīt, kāpēc bērniem laukos ziemā stundas sākas 8:00, bet beidzas 14:00? Tādēļ, lai bērns būtu spiests mosties 6:00 un paspētu uz stundām, bet pēcpusdienā nīktu pie māmiņas vai tētiņa darbā, kamēr senčiem darbs beidzas? Kāpēc vienīgais lauku autobuss kursē kaut kur dienas vidū? Nē, es nudien neticu, ka latvietis pats spējīgs savu laiku regulēt. tāpat kā es neticu, ka kāds skolas direktors patstāvīgi stundas mazajiem bērniem kārtos no 10:00 līdz 16:00, bet no 8:00 līdz 10:00 dos iespējas nodarboties ar sportu skolas zālē, ja nu kāds akurāt vēlas ierasties ātrāk,» izsakās Apinis.
Kā zināms, 30.martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks plkst.03:00 naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 26.oktobrī plkst.04:00 naktī no sestdienas uz svētdienu, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.