Par vienotu Latvijas nāciju 1

Latvijas sabiedrība ir sašķelta pēc materiāla, etniska un valodas principa. Domājot par Latvijas ilgtermiņa attīstību, nevar noliegt faktu, ka Latvijā pastāv divas lingvistiskas kopienas. To savstarpējās attiecības var balstīties gan uz cieņas un draudzīga atbalsta, gan uz bailēm un naida. Šodien mūsu kopējā dzimtene Latvija atrodas krustcelēs.

Nespējot aptvert šī brīža nozīmīgumu, vairāki Latvijas politiķi turpina spekulēt uz cilvēku emocijām. Citi mēģina piespiest mazākumu pakļauties vairākuma gribai, pat ja to rezultātā tiks ierobežotas pilsoniskas brīvības un veicināta tautas nesaticība. Runa ir par Satversmes preambulu, kas nostiprinās etniskas privilēģijas, par mazākumtautību izglītības reformu, kas paredz, ka krievu skolās mācības notiks pamatā tikai latviski, par kriminālatbildību par vēstures interpretāciju. Šādu iniciatīvu pamatā ir īstermiņa un uz politiskas konjuktūras balstīta domāšana, taču šodien Latvijai ir vajadzīgi saprātīgi un tālredzīgi politiķi, kas skatās ilgtermiņā un domā par Latvijas nākotni.