Uzskatot, ka nav iespējams aprēķināt precīzus zaudējumus, kādi radušies no kopumā divdesmit 2011. gada septembrī atceltajiem reisiem un, ņemot vēra, ka šis ir bijis tikai piliens uz kopumā 409 togad atcelto reisu fona, Starptautiskā lidosta Rīga gada sākumā atteikusies no cietušās statusa lietā pret bijušo airBalticvadītāju Bertoltu Fliku.
Viņu Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības par šo epizodi, liecina portāla Pietiek rīcībā esošā informācija.
Formāli lidostas valdes priekšsēdētāja Alda Mūrnieka prombūtnē atbildi Ģenerālprokuratūrai parakstījis valdes loceklis Agris Balodis un atkārtoti – valdes loceklis Andis Damlics, kuri tādēļ arī nokļuvuši iespējamo atlaižamo sarakstā, lai viņu vietā amatu iegūtu Olita Augustovska.
Ģenerālprokuratūra pērnā gada rudenī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālvajāšanas uzsākšanai saņēma lietu pret bijušo airBaltic šefu Bertoltu Fliku, kurā viņam inkriminēta ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nepamatoti atceļot vairākus lidsabiedrības reisus 2011. gada 12. un 13. septembrī, tā radot mantisku zaudējumu lielā apmērā. Tiek uzskatīts, ka Fliks par reisu atcelšanu tobrīd lēmis, lai dramatizētu airBaltic finanšu situāciju, tādējādi izdarot spiedienu uz valdību, lai tā pieņem lēmumus saistībā ar airBaltic pamatkapitala palielināšanu jeb, citiem vārdiem, valsts finanšu piešprici tobrīd privātā akcionāra vēl kontrolētajā uzņēmumā.
Lidostas lēmums nepieteikties par cietušo un neizvirzīt pretenzijas par materiālo kompensāciju neatvieglo Ģenerālprokuratūras pozīciju iespējamajā tiesvedībā pret Fliku. Tāpat zināms, ka nākot atklātībā informācijai par nu jau valsts kontrolēto airBaltic un patieso apmēru, kādā valsts sniegusi netieši lidsabiedrībai, tiesvedība par bijušā privātā akcionāra nodarītajiem zaudējumiem lidsabiedrībai, mazinātu spiedienu uz valdību. Tādēļ lidostas pozīcija nepieteikties par cietušo «Flika atcelto reisu lietā» radījusi neapmierinātību Ģenerālprokuratūrā un valdības aprindās.
Attiecīgs pieprasījums no Ģenerālprokuratūras rakstveidā paziņot, vai Starptautiskā lidosta Rīga piekrīt būt par cietušo kriminālprocesā pret Fliku un iesniegs zaudējumu kompensācijas pieteikumu vai izmantos citas cietušā tiesības, lidostā saņemts pērnā gada 27. decembrī. Lidostas valde 15. janvārī un atkārtoti 4. februārī informējusi Ģeneralprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Aldi Punduru, ka lidostai nav pamata tikt atzītai par cietušo un nav pamata izmantot cietušā tiesības. Atbildes valdes pilnvarojumā parakstījuši valdes locekļi Agris Balodis un Andis Daimlics.
Lidosta nevarot aprēķināt un pieprasīt no aviokompānijām iespējamos neiegūtos ieņēmumus saistībā ar aviokompāniju reisu atcelšanu, jo lidostai neesot iespējams iegūt precīzu informāciju par iegādāto aviobiļešu skaitu, pasažieru skaitu, kā arī transfēra pasažieru daudzumu, tādējādi noteikt precīzu iespējamo neiegūto ieņēmumu apmēru, atbildē Ģenerālprokuratūrai, kas nosūtīta arī Satiksmes ministrijai, pamato lidostas valde.
Lidosta savā lēmumā par cietušā tiesību neizmantošanu «Flika atcelto reisu lietā» atsaucas uz Civillikuma 1 787. pantu, kas noteic, ka aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam, ka zaudējums nodarīts. Lidosta arī atsaucas uz Krimināllikuma 97. panta pirmo daļu, ka cietušajam jāpiesaka kaitējuma apmēru.
Lidosta savu lēmumu papildus argumentē arī ar faktu, ka 2011. gada septembrī dažādu iemeslu – laika apstākļu, tehnisku problēmu un citu ķibeļu dēļ – tika atcelti nevis 20, bet 42 reisi, bet kopumā togad – 409 reisi. No statistikas par 2011. gadā atcelto reisu skaitu pa mēnešiem redzams, piemēram, ka jūnijā atcelti 60 reisi. Jūnijā tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars intervijā Rietumu radio paziņoja, ka airBaltic draud maksātnespēja, un toreiz zaudējumu radīšanu lidsabiedrībai politiķim pārmeta Fliks.