Krievijā jau patlaban top jauna vienota Krievijas vēstures apmācības sistēma, kas veidota pēc prezidenta Vladimira Putina pirms gada izdota rīkojuma un šim jaunajam apmācības veidam paredzēta 600 000 skolotāju pāratestācija.
Kamēr šis dokuments vēl top, tautiešiem no Latvijas jau tagad ar vēstniecības starpniecību tiek nodrošināta iespēja studēt kaimiņvalstī un studenti ar to ir ļoti apmierināti, svētdien vēsta “TV3” raidījums “Nekā Personīga”.
Komisiju jaunās Krievijas vēstures apmācības sistēmas izstrādei vada domes spīkers Sergejs Nariškins. Krievijā vēl nav pamākta galīgā vienošanās par "vienu pareizo vēstures grāmatu", bet ir zināms, ka šī grāmata būs literatūra, ko Krievija gribēs redzēt skolu somās arī tautiešu bērniem Latvijā, vēsta "Nekā Personīga".
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka šajā sistēmā "ir par Staļinu" un "vispār netiek pieminēti viņa noziegumi vairāk viņš tiek minēts kontekstā ar Padomju Savienības varas centralizāciju reformām, ko viņš īstenoja". Tāpat ļoti minimāla ir kritika Krievijas vēstures traktējumam un arī koncepcijas veidotāji ir atzinuši, ka nav ko kaunēties, ka Krievijas vēsture ir jāpasniedz tāda, lai tā būtu saskaņā ar Krievijas ģeopolitiskām interesēm. Tas Cepurītim rada zināmas bažas.
Raidījums atklāj, ka projekti "Krievu skolas ārvalstīs" un Krievu skolu koncepcija" vēl nav pabeigti, taču jau tagad zināms, ka tajā paredzēti četri skolu tipi, ko ārvalstīs varētu veidot Krievija. Pirmais - vidējās izglītības iestāde, ko pilnībā veido pēc Krievijas standartiem. Kā teikts projektā - to licenzēšana un akreditācija ir padota Krievijas institūcijām un likumiem un skolu darbības uzsākšanai nav nepieciešams vietējo iestāžu akcepts. Skolās tiks uzņemti pirmkārt ārvalstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi. Un viņi saņems Krievijā izdotu atestātu.
Otrais skolu tips - vidējā vai pamatskola, kur ir integrētas veselas programmas, kas veidotas pēc Krievijas izglītības standartiem. Šādu skolu izveidi regulē īpaši starpvalstu līgumi, bet trešais tips - valsts un nevalstiskās skolas, kurās mācības notiek krieviski. To darbu regulē vietējie likumi un standarti. Pēc Krievijas normām skolu programmā iekļauti tikai atsevišķi priekšmeti. Savukārt ceturtais tips - papildus izglītības iestādes, ir brīvdienu un svētdienas skolas, tautiešu organizācijas un skolotāju asociācijas. To galvenais uzdevums audzināt skolēniem uz Krievijas tradīcijām balstītu kultūru un etniskās vērtības.
Cepurītis raidījumam atzinis, ka šie mērķi savā ziņā nonāk pretrunā ar Latvijas integrācijas politikas mērķiem, jo tie ir, ka politika ir vērsta uz vienotas Latvijas sabiedrības veidošanu un nodrošinot vienotu pilsoņu kopumu, ko veido dažādas etniskas grupas un ja Latvijā tiek izveidotas skolas, kuras mērķis ir veidot noteiktām iedzīvotāju grupām lojalitāti pret citu valsti šeit var redzēt pretrunas.
Tikmēr biedrība "Rossotrudnichestvo" jau tagad nodrošina studētgribētājiem no Latvijas 75 bakalauru vietas, 5 maģistru un doktoru vietas. Viena no rīkotājām aktīvi iesaistījusies sadarbībā ar Maskavu un cer piesaistīt arī mācību spēkus, kas jau drīzumā brauks uz Rīgu.
Raidījums atklāj, ka studenti ar piedāvāto iespēju ir ļoti apmierināti.