Plaušu transplantācija Latvijā ir nepieciešama un tā nav ārstu kaprīze, bet nepieciešamība pacientiem, aģentūrai LETA uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galvenais speciālists, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas priekšsēdētājs Alvils Krams.
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) šodien notika diskusija par plaušu transplantācijas iespējām, nepieciešamību un finansiālajiem aspektiem Latvijā, kur visi dalībnieki bijuši vienisprātis, ka tas Latvijā ir nepieciešams, bet tuvākajos gados finansējuma tam, visticamāk nebūs, atzina Krams.
"Transplantācija nepieciešama pacientiem, kas mirst bez šīs operācijas," uzsvēra ārsts. Viņš arī minēja, ka medicīna ir "ražojošā daļa, kas atgriež cilvēkam darba spējas".
Krams norādīja, ka Latvijas ārstiem, speciālistiem ir nepieciešams sākt mācīties, lai šādas operācijas varētu veikt. Viņaprāt, šādu pieredzi varētu apgūt Igaunijā, kur veic plaušu transplantāciju klīnikā Tartu. Tāpat arī būtu jāapgūst šādas iemaņas citu valstu klīnikās, kam arī nepieciešams finansējums, kura gan nav.
Jautāts, cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai šādas transplantācijas varētu sākt Latvijā, Krams norādīja, ir grūti pateikt, cik tas maksā.
Saistībā ar reto plaušu slimību ārstēšanu Krams arī atzina, ka Veselības ministrija varētu vairāk pievērsties plaušu slimnieku aprūpei. "Mums ir lielas problēmas šajā jomā," teica speciālists, norādot, ka retajām plaušu slimībām zāles netiek kompensētas pilnā apmērā, vien 15%.
Krams arī akcentēja, ka plaušu transplantācija ir sarežģīta un tajā nav tikai ķirurga veicamais darbs, bet tas ir komandas darbs un jāmācās, kā pacientu sagatavot, jo problēmas pēcoperācijas periodā ir izšķirošas. Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban no valsts puses finansējums plaušu transplantācijai nav gaidāms, kas pacientam nozīmē gaidīt, un Latvijas valsts zaudē savus cilvēkus, kuriem ir ļoti smagas diagnozes."Jebkurā valstī vislielākais resurss ir cilvēks," uzsvēra biedrības pārstāve.
Viņasprāt, plaušu transplantācijas problēmas ir jāskata kompleksi, jo svarīgi, lai pacientam pēc ārvalstīs veiktās operācijas tiktu nodrošināti nepieciešamie medikamenti, kas pēc transplantācijas jālieto. Tos gan patlaban valsts neapmaksā.
Pacienti, kas slimo ar pulmonālo hipertensiju, ir gados jauni, un to vidējais vecums ir vien 30 gadi. Slimība progresējot strauji, tādēļ esot nepieciešams savlaicīgi sākt ārstēšanu, taču nepieciešamie medikamenti esot ļoti dārgi. Viņa norādīja arī uz to, ka pacienti nereti nav pietiekami informēti par ārstēšanās iespējām, tādēļ ne tikai finansējums ir ārstēšanos ierobežojošs faktors.
Latvijā pulmonālās arteriālās hipertensijas ārstēšanai valsts nodrošina divus medikamentus, un pacients nacionālajā veselības dienestā var pretendēt uz individuālo kompensāciju, kas ir nedaudz vairāk nekā 14 000 eiro gadā, bet viens no medikamentiem ir dārgāks nekā pieejamā kompensācija, pastāstīja Plūme. Viņa arī uzsvēra, ka kopumā šo reto slimību ārstēšana var izmaksāts pat vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā.
Tāpat Plūme atzīmēja, ka ir pacienti, kuriem ir nepieciešama skābekļa atbalsta terapija un biedrība uzrakstījusi projektu, kurā iegūtais finansējums ļāvis iegādāties 18 skābekļa aparātus. "Patlaban biedrība nodarbojas ar konkrētas ārstnieciskās palīdzības sniegšanu," izteicās biedrības valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, LĀB rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā gadā ar plaušu hipertensiju saslimst vidēji 40 pacienti, no kuriem lielākajai daļai būtu vajadzīga plaušu transplantācija. Tomēr plaušu transplantācijas Latvijā netiek veiktas, tāpēc pacientiem ir jāmeklē šādas iespējas ārzemju klīnikās.
Operācijas cenas dažādās valstīs atšķiras, piemēram, Austrijā tie ir apmēram 120 000 eiro, bet Igaunijā un Baltkrievijā - 60 000 eiro. LĀB nozares ekspertu tikšanās uzdevums bija noskaidrot, vai Latvijā pacientiem ir iespējas saņemt pilnu informāciju par ārstēšanas iespējām, un aicināt mainīt valsts apmaksāto operāciju medicīnas finansēšanas modeli, plaušu transplantācijas operācijas finansējot bērniem un gados jauniem pacientiem. Diskusijā piedalījās pulmonologi, ķirurgi, kardiologi, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji.