Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē Daugavpils novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne informēja klātesošos par 2014.gada kultūras pasākumu finansējuma kritērijiem, sakarā ar kuriem izveidojās kaislīga diskusija.
Ziņotāja pastāstīja, ka nākamgad kultūras pasākumu, kuri notiks pagastu Kultūras centros, Kultūras namos un Tautas namos, finansējuma iedalē tiks izmantota jauna, sabalansētāka pieeja.
„Galvenais, ko vēlamies sasniegt, izmantojot šo pieeju, lai pasākumi būtu apmeklētāki, plašāki, lai tos vairāk atspoguļotu presē, lai tie būtu kvalitatīvāki. Lai sasniegtu šos mērķus, Kultūras pārvalde 19 pagastus atkarībā no iedzīvotāju skaita sadalīja dažās grupās. Katrai grupai būs sava tā saucamo iekšējo jeb mazo pasākumu (Ziemassvētku, Lieldienu, Līgo svētku, senioru pasākumu utt.) finansējuma konstanta”, atzīmēja Ināra Mukāne.
Pēc Kultūras pārvaldes vadītājas vārdiem, gada laikā katrā pagastā būtu vēlams organizēt „vidējos” kultūras pasākumus, kuros tiktu iesaistīti ne tikai vietējie, bet arī kaimiņpagastu iedzīvotāji, šo pasākumu rīkošanai tiks iedalīti līdzekļi, kuri pārsniegs jau minētu konstantu.
Savukārt vislielāko finansiālo atbalstu saņems vērienīgi pasākumi, tiek plānots, ka 2014.gadā Daugavpils novadā tiks rīkoti aptuveni 30 lieli pasākumi, tostarp tautas mākslas festivāls „Augšdaugava”, latgaliešu mūzikas festivāls „Muzykys Skrytuļs”, Naujenes pagasta svētki, Sventes pagasta svētki, lidojošo objektu festivāls „Asti gaisā” u.c.
Pēc I.Mukānes domām, lielo pasākumu funkcija ir saliedēt novada iedzīvotājus, tāpat šo pasākumu ietvaros Daugavpils novada domes vadībai ir iespēja uzlabot saskarsmi ar novada iedzīvotājiem.
Diskusiju uzsāka deputāts Edgars Kucins, kuram pasākumu finansējuma kritēriji šķita neskaidri.
Kultūras pārvaldes vadītāja paskaidroja, ka kultūras pasākumiem ieplānotie 42 tūkst. lati pagaidām tika sadalīti aptuveni, nevis precīzi.
Uz šo jautājumu atbildēja arī komitejas priekšsēdētāja Janīna Kursīte, kura atzīmēja, ka galvenie kritēriji esot gan iedzīvotāju skaits un kultūras pasākumu apmeklētības intensitāte, gan radošo kolektīvu esamība. Lielākas summas tiks iedalītas struktūrām, kuras organizē vērienīgākus pasākumus.
Diskusijā iesaistījās arī Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika, kura norādīja, ka darba grupa, kura izstrādāja šos kritērijus, izanalizēja situāciju un nonāca pie secinājuma, ka jaunā pieeja esot optimālāka, pieeju atbalsta arī kultūras jomas darbinieki.
Savukārt I.Mukāne piebilda, ka tikai dažiem pagastiem iedalītā kultūras pasākumu finansējuma summa tika samazināta, vairāku pagastu situācija uzlabosies.
Tomēr E.Kucins palika pie sava viedokļa, atzīmējot, ka līdzekļu iedale atkarībā no iedzīvotāju skaita pagastā neesot pareiza, uz ko I.Mukāne atbildēja, ka jauni kritēriji attiecas tikai uz kultūras pasākumiem, kuri tiek rīkoti Kultūras centros, Kultūras namos un Tautas namos, kā arī uz Kultūras pārvaldes rīkotajiem pasākumiem, bet pagastos darbojas centri, kuri piedāvā savus pasākumus – mūzikas un mākslas skolas, bibliotēkas utt., tādēļ jaunā pieeja neietekmēs kopējo pasākumu skaitu.