Zolitūdes traģēdija izgaismojusi problēmu, kas ir daudz plašāka par konkrēto katastrofu.
Proti, pieņemot dāsnus draudzības apliecinājumus no būvniecības kompānijām, valdošā politiskā elite gadiem ilgi ir pārveidojusi juridisko sistēmu tā, lai maksimāli atvieglotu dzīvi būvniekiem.
Jāpasaka pavisam atklāti – nereti būvnieku naskā ziedošana politiķiem, iespējams, ir saistīta ar kādiem valsts vai pašvaldību iepirkumiem. Tā, atbildot uz jautājumu, kādēļ būvnieki ir visaktīvākie partiju ziedotāji, neslēpj Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar atzinis: «Lielā mērā sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina.»
Virkne sakritību
Pēdējos gados būvfirma Re&Re un ar to saistītas personas ir bijušas vienas no dāsnākajām ziedotājām politiskiem spēkiem, nežēlojot vairākus simtus tūkstošu latu, jo īpaši apvienībai Par labu Latviju (LPP). No otras puses – tieši Re&Re pēdējos gados ir tikusi pie praktiski visiem lielākajiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem (Rīgas birža, Latvijas Mākslas muzejs, Ieņēmumu dienesta ēka, Rīgas pils, Nacionālā bibliotēka, Saeimas nams u.c.). Tajā pašā laikā Re&Re pēdējā laikā ir kļuvusi bēdīgi slavena gan ar ugunsgrēku Rīgas pilī, gan ar traģēdiju Zolitūdē. «Būtu tikai korekti, ja Re&Re atturētos no turpmākiem pieteikumiem valsts pasūtījumam, kamēr nav pabeigta izmeklēšana par Zolitūdes traģēdiju,» uzsver V. Dombrovskis. Vaicāts par to, vai divi šāda mēroga negadījumi tomēr neliek kopumā šaubīties par būvkompānijas uzticamību, premjers apstiprina: «Pašreiz tiešām ir nopietnas šaubas par šo kompāniju.» Savukārt uz jautājumu – vai ticat divām sakritībām, premjers atzina: «Tīri subjektīvi – nē, bet tas vēl juridiski jāpierāda.»
Daudziem tīkama nozare
Savulaik būvnieku dāsni atbalstītās LPP līderis Ainārs Šlesers ar milzīgu ieinteresētību panāca, ka būvniecības uzraudzība no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības pēkšņi pāriet Ekonomikas ministrijas kompetencē. Vēlākos gados tradīciju rūpēties par būvniecības nozari turpināja arī kādreizējais Vienotības ekonomikas ministrs Artis Kampars, ar kura svētību 2009. gadā tika likvidēta daudziem būvniekiem traucējošā Valsts būvinspekcija. Visus šos gadus būvnieki un viņu lobiji regulāri ir torpedējuši arī Saeimu, cenšoties grozīt likumdošanu sev vēlamā virzienā un sūkstoties par birokrātiju, investoru aiziešanu, kā arī krīzes smagajiem triecieniem. Tikmēr aizkulisēs netiek slēpts: nozares uzurpēšanu, ko savulaik uzsāka A. Šlesers un
A. Kampars, pašlaik turpina Reformu partija, kuras pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis, būdams Saeimas deputāts, ar lielu degsmi iesaistījās dažādu novitāšu virzīšanā.
Dažādi viedokļi
Tagad izskan viedoklis – ja valsts būtu saglabājusi savulaik likvidēto Valsts būvinspekciju (VB), tad, iespējams, Zolitūdes traģēdija nenotiktu. Premjers to sauc par vāju aizbildinājumu, uzsverot: «Būvinspekcija arī tajos laikos neveica objektu pārbaudes uz vietām. To jebkurā gadījumā darīja būvvaldes, un, atstājot vienu institūciju, tika skaidrāk pateikts, kas par ko ir atbildīgs.» Šādam viedoklim gan nekad nav piekritusi Valsts kontrole, kas 2010. gada atzinumā norādīja – jaunā kārtība būtiski pasliktinājusi situāciju nozarē. 2009. gadā tika veiktas vidēji 0,16 pārbaudes uz vienu ekspluatācijā pieņemtu objektu un pašvaldību būvinspektori ir veikuši gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā 2008. gadā. Ar lūgumu atjaunot būvinspekciju pie premjera 2011. gadā vērsās gan VARAM ministrs Raimonds Vējonis, gan 2012. gadā – Reformu partija, taču Ministru prezidenta atbilde vienmēr bija noraidoša.
Liberalizācija turpinās V. Dombrovskis norāda, ka pašlaik Ekonomikas ministrijai uzdota apjomīga izvērtēšana, kas, iespējams, uzrādīs konceptuālus trūkumus būvniecības likumdošanā. «Taču sistēmai nav jābūt birokrātiskai, bet gan efektīvai. Pēc būvniecības normu draudzīguma biznesam Latvija citu valstu saimē atrodas tikai astotajā desmitā,» uzsver premjers. Iespējams, tieši šo argumentu vadīta, Saeima jūlijā ir grozījusi Būvniecības likumu, kārtējo reizi atvieglojot dzīvi būvniekiem. Premjers akceptētās izmaiņas gan sauc par nebūtiskām, taču atsevišķi viņa partijas biedri pauž pretēju viedokli. Vienotības deputāti, kuri jūlijā balsoja pret likuma izmaiņām, sarunā ar Neatkarīgo apliecina – Latvija apzināti virzās uz katastrofu, jo likumdošana kļūst superliberāla, bez valsts kontroles un bez sabiedrības tiesībām iesaistīties. Ar katru gadu likumdošana kļūstot arvien bezzobaināka un būvniekiem parocīgāka.