Pirmo reizi signalizācija veikalā "Maxima" Rīgā, Priedaines ielā, iedarbojusies pl.16:20, taču, pārbaudot signalizācijas cēloni, draudi cilvēku dzīvībai netika konstatēti, tādēļ cilvēku evakuācija netika veikta, piektdien preses konferencē skaidroja "Maxima Latvija" vadītājs Gintars Jasinsks.
Jasinsks uzsvēra, ka tirdzniecības veikalu tīkls "Maxima" veiks pārbaudi visos veikalos; kompensācijas būs visiem.
Par kompensāciju apmēru veikalu tīkla vadītājs vēl neko precīzi nevarēja pateikt. Taču attiecībā uz veikalu ēku pārbaužu laiku viņš norādīja, ka tas varētu tikt veikts divu mēnešu laikā.
Jautāts par to, kāpēc netika evakuēti cilvēki pēc tam, kad bija atskanējusi signalizācija, Jasinsks skaidroja, ka saskaņā ar instrukciju apsarga pienākums ir veikt pārbaudi, lai konstatētu, vai ir ugunsgrēks. Šāda veida ugunsdrošības signalizācija aktivizējas, fiksējot paaugstinātu temperatūru, uguni, dūmus vai putekļus.
Pirmo reizi signalizācija iedarbojusies pl.16:20. Kopumā tā ir atskanējusi desmit reizes. Apsargs signalizācijas panelī pamanījis, ka iespējamā uguns, dūmu vai putekļu izcelsmes vieta varētu būt ēkas pagrabs.
Pagrabstāvā noritēja celtniecības darbi, pēc kā veikala apsardzes darbinieks pārbaudīja konkrēto zonu un, pats nekonstatējot nekādus draudus, sazinājās ar SIA "Vesmann", kas apkalpo visas ēkas ugunsdrošības sistēmu.
Pēc "Maxima Latvija" izsaukuma ieradās uzņēmuma pārstāvis, kurš, pārbaudot ēku, konstatēja, ka nekādu draudu nav, tādēļ cilvēku evakuācija netika veikta.
Turklāt evakuāciju apsargs drīkst izziņot vien tad, ja ir reāli draudi cilvēku dzīvībai, uzsvēra Jasinsks. Taču, tā kā signalizāciju neizdevās izslēgt, iedarbojās automātiskais ieraksts, kas aicināja veikalā ēkā esošos cilvēkus evakuēties.
Kā paziņojumā medijiem norāda "Maxima Latvija" pārstāvji, no patlaban rīcībā esošās informācijas izriet, ka uz jumta virs mūsu veikala telpām noritēja būvniecības darbi. Tāpat celtniecības darbi noritēja arī pagrabstāvā, kur bija ieplānota pazemes autostāvvieta deviņstāvu ēkas iedzīvotājiem. "Maxima Latvija" nebija veicamo darbu pasūtītājs nevienā no šiem gadījumiem.
Patlaban uzņēmums pārbauda visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar ugunsdrošības signalizācijas ieslēgšanos traģēdijas dienā.
"Maxima Latvija" vadītājs norādīja, ka būvkompānija "Re&Re" cēlusi arī "Maxima" lielveikalus, kas atrodas Rīgā, Saharova ielā un Slokas ielā. "Maxima" veikals Rīgā, Priedaines ielā 20, tika atklāts 2011.gada 3.novembrī, un būvnieku dotās garantijas termiņš ēkai beidzās novembra sākumā, tādēļ vēl tikai pirms divarpus nedēļām - 5.novembrī - celtnieki kopā ar ēkas īpašniekiem veica ēkas tehnisko pārbaudi.
Pēc notikušā Zolitūdes veikalā ārpus kārtas tiks veiktas ekspertīzes un pārbaudes visām mūsu īpašumā esošajām vai nomātajām ēkām un telpām. Lai pēc iespējas ātrāk noskaidrotu, kādi ir traģēdijas iemesli, "Maxima Latvija" talkā aicinās neatkarīgus ekspertus.
Pēc Jasinska aplēsēm, negadījuma laikā uz vietas bija aptuveni 30 darbinieki, no kuriem divi ir miruši, divi ir slimnīcā un divi vēl nav atrasti. Negadījuma zaudējumi vēl nav aprēķināti.
Tikmēr kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja apsardzes firmas SIA "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks, ugunsdrošības sistēmas var aktivizēt putekļi, kas iekļūst dūmu detektoros, un visbiežāk tas notiek tieši celtniecības darbu laikā.
Viņš skaidroja, ka objekta evakuācijas apziņošanas sistēma var ieslēgties, visdrīzāk, ugunsdrošības sistēmas darbības rezultātā.
"Ja, piemēram, nostrādā ugunsdrošības dūmu detektors, un veikala apsardze vai personāls noteiktā laikā, piemēram, 30 sekunžu laikā nereaģē uz signāliem, tad sistēma automātiski ieslēdz apziņošanu," norādīja eksperts.
Viņš pieļauj, ka dūmu detektoros iekļuva putekļi no celtniecības darbiem vai arī ēkas konstrukcijas sāka sadrupt, radot betona un ģipša putekļus, kuri iekļuva detektoros.
"Ja veikala apsardze vai personāls, apsekojot konkrēto telpu, nekonstatēja piedūmojumu vai arī pieļāva, ka trauksmi izraisījuši celtniecības darbi - tas varētu izskaidrot veikala vadības lēmumu neveikt evakuāciju," stāstīja Terinks un piebilda, ka viņš nav kompetents vērtēt to, kādas un vai vispār ir bijušas veikala apsardzes dienesta instrukcijas rīcībai ārkārtas situācijās un vai ir veiktas darbinieku apmācības.