Aizstāvot Latvijas „mazā” biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 22.oktobrī uzsāka parakstu vākšanu pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15%.
Parakstu vākšana tiek turpināta līdz pat valsts budžeta izskatīšanai galīgajā lasījumā – plānots š.g. 6.novembris.
Ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs aicināts iegriezties LTRK Daugavpils nodaļā, Kr. Valdemāra ielā 6-2a, +37126526964, lai ar parakstu paustu atbalstu mikrouzņēmumu darbības atbalstam Latvijā. Tāpat iespējams arīdzan sūtīt e-pastu uz adresi parmikro@ltrk.lv, norādot personas vārdu un uzvārdu. Savāktie paraksti tiks nogādāti Saeimas deputātiem, prasot apturēt priekšlikuma tālāku virzību.
„Tirdzniecības un rūpniecības kamera kā mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu iniciatore, līdzautore un virzītāja šogad izvirzīta prestižajai Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balvai – tas nozīmē, ka Eiropas līmenī augstu novērtēts Latvijas veikums sīkbiznesa atbalstā,” akcentē LTRK vadītājs, paužot neizpratni, kādēļ šobrīd - vien trešajā programmas darbības gadā - pašmāju deputāti vēlas iznīcināt teicami strādājošu atbalsta programmu.
„Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,” tā LTRK vadītājs.
„Tā vietā, lai izstrādātu priekšlikumus Nacionālā Attīstības plāna vadmotīva „ekonomikas izrāviens” panākšanai Latvijas tautsaimniecībā, deputāti nāk klajā ar iniciatīvām, kas atkal iedragā uzņēmējos vāro „tiesiskās paļāvības” principu un ir apgriezti proporcionālās valsts definētajam ekonomikas izrāviena mērķim, norāda J.Endziņš.
„Nosakot salīdzinoši zemu un sīkbiznesam draudzīgu nodokļa likmi, tika iedots „burkāns” „ēnu” ekonomikā strādājošajiem uzņēmējiem, un „burkāna,” ne „pātagas” stimuli uzņēmējdarbībā strādā vislabāk,” uzsver J.Endziņš, atzīmējot, ka ieguvējs no šī soļa ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa. Valstij samaksātais nodoklis aug ar katru gadu. Jau šodien mikrouzņēmumi valstij ir samaksājuši vairāk kā pagājušajā gadā kopā.
Uzņēmēji piedāvā tautsaimniecībai draudzīgākas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likmē, veicinot mikrouzņēmumu izveidi un izaugsmi, ko pirms aptuveni gada rosināja arī Saeimas deputāts Romāns Naudiņš. „Paaugstinoties uzņēmumu apgrozījumam, palielinot mikrouzņēmumos atļauto darbinieku skaitu no 5 līdz 9 un to atalgojuma slieksni, kā tas ir citviet Eiropas Savienībā, iespējams pakāpeniski celt arī mikrouzņēmumu nodokļa likmi, lai „apgriezienus” uzņēmis sīkbiznesa pārstāvis, pārejot uz vispārējo darbaspēka nodokļu likmi, ir veselīgs un dzīvotspējīgs, nevis saņem ledusaukstu dušu!” norāda J.Endziņš.
Jau ziņots, ka mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, pie kura darbs pēc LTRK iniciatīvas tika uzsākts jau 2009.gadā, izstrādājusi Ministru prezidenta Konsultatīvā padome, kurā darbojās arī LTRK. Konsultatīvā padome izstrādāja un apstiprināšanai Saeimā tika virzīts arī priekšlikums par īpašu, mikrouzņēmumiem piemērojamu nodokli.