Pret Latviju ierosināta pārkāpuma procedūra no Eiropas Komisijas (EK) puses par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju.
Šos ierobežojumus nosaka ES Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augs nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Tā rīcībā nonākušajā EK ziņojumā redzams, ka visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm. Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās iestrādes normas (170 kg/ha) attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus. Tāpat EK atzīmē, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz desmit mēnešiem (EK prasa sešu mēnešu periodu) un nepietiekamais mēslu krātuvju daudzums, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums.
Precīzu skaitļu, cik tad Latvijā ir mēslu krātuvju un cik tām jābūt, patlaban neviens nespēj sniegt. Zemkopības ministrijā norāda, ka laika posmā kopš 2000.gada ar Eiropas Savienības (ES) naudas atbalstu valstī ir uzbūvētas 466 mēslu krātuves. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Dainis Arbidāns teic – mēslu krātuvēm saskaņā ar prasībām, ko Latvijā uzņēmās, iestājoties ES, līdz 2014.gada 1.jūlijam būtu jābūt pie aptuveni 25 000 novietņu.
Vislētākās lagūnas tipa krātuves (150 slaucamo govju un aptuveni tikpat lielam jaunlopu ganāmpulkam) būvniecība maksā 25 000 – 40 000 latu. Taču ES mudina atteikties no šā tipa krātuvēm vai tās pārbūvēt tā, lai var redzēt vircas noplūdi un pārklāt, kas nozīmē divas reizes lielākus izdevumus. Zemniekiem šādas naudas nav.
ZM pauž bažas par trīs iespējamajām soda sankcijām Latvijai: pirmkārt, aizliegumu izmantot slāpekļa mēslojumu vairāk nekā 100 kg uz vienu hektāru (patlaban 170 kg), otrkārt, noteikt visu valsti par īpaši jutīgu teritoriju (patlaban tie ir vairāk nekā desmit novadi Zemgalē un Vidzemē), treškārt, naudas sods valstij. Pirmo divu sankciju piemērošanas gadījumā lauksaimnieki kļūs nekonkurētspējīgāki, samazināsies viņu naudas ienākumi.
Arī pret septiņām citām ES valstīm jau ir sākta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas prasību neievērošanu.