41 gadu vecajai Līnai Pārkerei bija krūšu vēzis, ko viņai veiksmīgā kārtā izdevās uzveikt.
Taču slimībai sekojošā krūšu rekonstruktīvā ķirurģija neatgriezeniski samaitāja sievietes dzīvi, un tā bija ārstu vaina. Dramatisku notikumu ķēdes rezultātā Līnai vairs nav abu kāju pirksti un pastāv iespēja, ka kājas nāksies amputēt līdz pat ceļgaliem.
Anglijas iedzīvotāja Līna Pārkere savu šausmu pilno stāstu piektdien no rīta uzticēja kādam britu TV kanālam. Viņa ir triju bērnu māte, kurai pirms 4 gadiem konstatēja krūts vēzi. Tas Līnai bija šoks, taču nebija negaidīti, jo viņas ģimenē „pa sieviešu līniju” krūts vēzis bija katrai otrajai radiniecei. Operācijā Līnai noņēma vienu krūti ar vēža skartajiem audiem; pēc laiciņa – drošības labad – noņēma arī otru krūti. Mastektomija un ilgstoša ķīmijterapija nebija viegls laiks visai ģimenei, taču pašai Līnai visvairāk sāpēja fakts, ka arvien mazāk viņa izskatās un jūtās kā sieviete.
2011.gadā Pārkeres kundze vēlējās atgūt savus sievietes apaļumus, veicot krūšu rekonstrukciju. Veicot visus nepieciešamos izmeklējumus, diemžēl atklājās, ka vēzis apdraud arī viņas sievišķos orgānus, tāpēc Līnai izņēma arī olnīcas un olvadu. Tas bija vēl viens smags blieziens pa sievietes pašapziņu, un mākslīgo krūšu izveidošana nu jau bija nepieciešamība, lai justos kaut cik labi savā dzimumā.
Diemžēl krūšu atjaunošana izvērtās par murgu, kas ietekmēja visu viņas dzīvi. Operācija padarīja viņu par kropli. „Pamodos pēc operācijas un, saprotams, pirmām kārtām vēlējos ieraudzīt rezultātu. Es tomēr biju izgājusi cauri visām vēža šausmām, un jaunas krūtis būtu tāds kā fināls visai šai bēdu ielejai,” Līna stāsta raidījumā „This Morning”, „bet tas, ko es ieraudzīju, bija katastrofa. Krūtis bija briesmīgas, bezformīgas, neglītas”.
Cerētie skaistie apaļumi, kuri izskatījušies briesmīgi, nebūt vēl nav viss traģisko notikumu virtenē. Nedēļu pēc krūšu operācijas viņai kļuva fiziski slikti, viņa brīžam zaudēja kontroli pār savām kustībām. Ģimene un draugi teica, ka steigšus jābrauc uz klīniku. Tur konstatēja, ka Līnas ķermenī ieperinājusies infekcija, kas skārusi vairākus orgānus. Tā kā sievietes dzīvība bija apdraudēta, ārsti izraisīja viņai mākslīgo komu, lai ķermeni piepildītu ar antibiotikām un zālēm, kurām vajadzēja infekciju apturēt.
Diemžēl no spēcīgajām antibiotikām cēlās vislielākā nelaime – Līnas Pārkeres iekšējie orgāni cīnījās par veselību, un lielākā daļa asiņu apasiņoja galvu, smadzenes un torsu; ķermeņa lejasdaļā asinsrite bija kļuvusi tik slābana, ka kāju pirkstiem vitāli svarīgais šķidrums nemaz nepiekļuva. Pirksti kļuva melni, bija sākusies gangrēna.
Ja var ticēt pacientes teiktajam, no ārstiem viņa saņēma šādu vēsti: „Ejiet mājās. Pirksti ir atmiruši un pēc laiciņa paši nokritīs,” – ar šiem vārdiem Līna šokēja britu televīzijas skatītājus. Līna arī devusies mājup, un pēc laiciņa bija spiesta atgriezties slimnīcā, kur šie paši ārsti bezkaislīgi konstatēta, ka jāamputē visi 10 kāju pirksti.
Tagad Līna Pārkere saka, ka jūt, kā palēnām sabrūk. Pēdas un kājas līdz pat celim kļūst arvien nejūtīgākas, un, iespējams, nāksies nogriezt apakšstilbus.
Paciente par notikušo sūdzējās atbildīgajām instancēm, un izmeklēšanā atklājies, ka gangrēna sievietes ķermenī sākās tāpēc, ka parasti pēc krūšu operācijām sievietēm dod dažādas antibiotikas, taču Līnas gadījumā tas netika izdarīts. Ķermenis pēc operācijām un ķīmijterapijām bija novārdzis, un infekcija viegli sāka attīsties.
Slimnīca atzina savu nolaidību un neizdarību, un kopš šī precedenta paaugstinājusi savus standartus. Pārkeres kundze neko nav minējusi par vēlmi pēc morālas kompensācijas, lai gan ārsti viņu padarījuši par invalīdi.