"Lielākā problēma ir pārdevēju mānīšanās. Pircējs mums, vietējiem audzētājiem tirgū, vairs netic, ka tās patiešām ir audzētas Latvijā, nevis atvestas no Polijas," gatavojoties ražas sezonai, atzīst zemeņu saimniecības "Blomi" saimnieks Valdis Milaknis Inčukalna novada Vangažos.
Jau kopš maija tirgus plauktos lielā piedāvājumā gozējas sārtās un smaržīgās zemenes gan no Polijas un Ungārijas, gan saulainās Grieķijas un Spānijas. Taču straujiem soļiem tuvojas arī Latvijā audzēto zemeņu sezona. V. Milaknis stāsta, ka aukstā aprīļa dēļ zemenes sākušas ziedēt aptuveni trīs nedēļas vēlāk.
"Sezona varētu sākties aptuveni pēc divām nedēļām vai nedaudz ātrāk. Tas atkarīgs no laikapstākļiem," norāda zemeņu audzētājs. Zemenēm augšanai vispiemērotākie apstākļi ir silts, bet ne karsts laiks – aptuveni plus 20 grādu.
"Ja ir karsts, zemenes pārlieku strauji uzzied. Kā būs šogad, pagaidām vēl nevaru pateikt," teic saimnieks, kas no Balvu rajona uz Vangažiem kopā ar ģimeni pārcēlies sešu gadu vecumā un tagad kopā ar mammu Veroniku, māsu Rudīti un brāli Modri zemenes audzē vairākos laukos aptuveni 10 hektāru platībā. V. Milaknis ideju par zemeņu audzēšanu aizguvis Austrijā, kur pēc tehnikuma strādājis praksi kādā ābolu saimniecībā.
No poļiem varot mācīties
Zemeņu šķirne "Sonata" iemanto aizvien lielāku popularitāti audzētāju vidū, taču saimniecībā audzē pavisam 15 šķirnes: "Santu", "Polku", "Salsu", visjaunāko no šķirnēm – "Rumbu" – u.c. "Jaunajām šķirnēm parasti iepērkam no 1000 līdz 2000 jauno stādu, pēc tam notiek pavairošana."
Savukārt vaicāts, kā pircējam atšķirt, kura zemene augusi Latvijā, kura atvesta no ārzemēm, saimnieks atzīst, ka būtiskas atšķirības garšā nav. "Esam radījuši mītu, ka Latvijas zemenes ir smukākas, garšīgākas un smaržīgākas. Patiesībā tās ir ļoti līdzīgas, piemēram, Polijā augušajām." Tomēr no Polijas zemenes varot atvest pāris stundu laikā un to saglabāšanai īpaša apstrāde ar ķimikālijām nav nepieciešama, bet ogas no Spānijas un Grieķijas mērojušas tālāku ceļu un maz ticams, ka tās nav papildus apstrādātas.
V. Milakni konkurence nebaidot. Viņš ir pārliecināts, ka latviešiem būtu lietderīgi pat pamācīties no Polijas zemeņu audzētājiem. "Mums šķiet, ka var zemenes audzēt nelielā platībā. Lai izdzīvotu visu gadu, ir jāpalielina cena. Taču cilvēki nevar atļauties pirkt dārgi. Tāpēc ir jāražo daudz, lai var pārdot lētāk, līdz ar to arī vairāk."
Tieši zemeņu tirgotāji no ārzemēm regulē to, ka pašmāju sārtvaidžu cena krasi nepalielinās. Arī šogad viens kilograms Latvijas zemeņu Vangažu saimniecībā maksās vidēji Ls 1 līdz Ls 1,30. Skaudrākā problēma, ar ko jāsastopas Latvijas zemeņu audzētājiem, esot melīgie pārdevēji.
V. Milaknis atzīst, ka pats novērojis, kā tirgotāji no Spānijas vestas ogas pārdod kā Latvijā augušas. "Protams, cietumā jau par to neliks. Taču pārdevējus vajadzētu sodīt."
Raža Dieva rokās
Savukārt Krimuldas novada SIA "Siguldas ogas" zemeņu sezonu sāka šīs nedēļas sākumā. Uzņēmumā "Florences" un "Honey" šķirņu zemenes aug uz lauka aptuveni sešu hektāru platībā. "Pašlaik neko neprognozēju. Viss ir Dieva rokās!" – par gaidāmo sezonu izsakās uzņēmuma izpilddirektore Anita Fritsone.
Laikapstākļi pašlaik neesot tie pateicīgākie – lauki ir sausi un regulāri jālaista. Kā vienu no lielākajām problēmām nozarē A. Fritsone min konkurentus no ārzemēm – viņu dēļ vietējie ir spiesti pazemināt cenas. "Neesmu izkalkulējusi, cik lielus zaudējumus mums nodara ārzemju konkurenti, taču tā ir nopietna problēma. Daudzi vietējie tirgotāji spekulē ar to, ka iepērk importa zemenes un pārdod kā vietējās. Iepērk lētāk un arī pārdod lētāk." Efektīvu risinājumu šai problēmai uzņēmuma izpilddirektore neredz, taču viens no variantiem būtu stingrāk kontrolēt zemeņu tirgotājus.