Runājot par izglītību, nevar neaizskart tēmu par tās pasniegšanas līmeni un finansējumu. Sabiedrībā var novērot sašķelšanos – viena daļa zinātnieku strādā par labu peļņu, taču otrā daļa nenopelna pat minimālo algu par savu darbu.
Sakarā ar to rodas jautājums par to, cik liels finansējums tiek izdalīts izglītībai, lai tā spētu attīstīties. Par šo tēmu ar korespondentu Gorod.lv sarunājās Sistemātiskās bioloģijas institūta doktors Indriķis Krams.
Sakiet, lūdzu, kā Jūs varētu nokomentēt situāciju ar izglītības finansējumu?
Sūdzēties par to, ka naudas nav – nevar, izglītības nozarei tiek izdalīti līdzekļi kolosālos apjomos. Es ticu, ka Latvija peldas naudā, kura tiek izdalīta no fondu budžeta, taču izdalīto līdzekļu skaits varētu būt lielāks. Vispār zinātnieki tie ir turīgi cilvēki, taču pie mums izliekas par zinātniekiem – piesaista naudas līdzekļus, taču neko jaunu zinātnē neatklāj. Nesen bija veikta aptauja par algām. Mana atbilde bija šāda, ka ir jādara visu iespējamo, lai izdalītie finansiālie līdzekļi tiktu zinātnieku rokās, nevis ar izglītību un zinātni nesaistīto cilvēku rokās. Pirmkārt šie cilvēki ir pelnījuši doktora grādu, taču neiet runa par to, ka šie cilvēki nesa zināmu ieguldījumu zinātnē. Latvijā ir pieņemts dalīt nauda starp savējiem, ja nauda nokļūtu zinātnieku un laboratoriju rokās, tad zinātne attīstītos daudz labāk, jo jaunieši būtu apmācīti labākos apstākļos, būtu vairāk izglītoti un atbilstu citu valstu līmenim, piemēram, Igaunijai.
Sakiet, lūdzu, Jūsuprāt, kas varētu mainīt šo situāciju?
Es atbalstu Kultūras ministrijas viedokli, ka nepieciešams veikt Latvijas zinātnes ekspertīzi, jo veiktā 1992.gadā ekspertīze bija aizmirsta. 20 gadu laikā nebija izdarīti nekādi secinājumi.
Manuprāt, ja zemnieks Latvijā apstrādās zemi, bet zinātnieks strādās zinātnes jomā, bet olimpiādēs uzstāsies sportisti, kuri ir izpildījuši normatīvus, tad situācija noteikti varētu mainīties.
Elektroniskās valdības ieviešana, kura eksistē vairākās ES valstīs, tai skaitā arī Igaunijā, varētu atbrīvot zinātniekus no nevajadzīgās birokrātijas un ideju īstenošana būtu ātrāka. Pateicoties šai sistēmai var sekot jebkuram projektam, finansējumam, informācijai.
Šogad bija izdarīts liels sasniegums, ko Igaunijā jau izdarīja 17 gadus atpakaļ, starptautiskā ekspertīžu organizācija izdalīja līdzekļus tematiskajam projektam