Īstenojot Eiropas sociālā fonda (ESF) finansēto projektu "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai", zinātnieki izstrādājuši Latvijai raksturīgo virpotāju - Rotifera faunas aprakstu un īsu noteicēju - grāmatu, informē projekta zinātniskais vadītājs Artūrs Škute.
Grāmatā sniegtas pamatzināšanas par virpotājiem, to identifikāciju, ekoloģiju un izplatību pasaulē, apkopota informācija un dati par konstatētajām virpotāju sugām un to sastopamību Latvijā. Grāmata adresēta bioloģijas, ekoloģijas un vides zinātņu nozaru studentiem un interesentiem, kuri nodarbojas ar hidrobioloģijas, ūdens vides izmaiņu, kvalitātes un dabas aizsardzības jautājumiem.
Dalība projektā ir devusi iespēju sadarboties un veikt kopīgus zinātniskos pētījumus arī Latvijas prioritāro lašveidīgo zivju ūdeņu ezeros gan Latvijas, gan ārvalstu pētniekiem, vienlaicīgi apmainoties pieredzē un zināšanās, gūstot jaunu pieredzi, piedaloties kopīgās ekspedīcijās, veicot paraugu apstrādi un analīzi.
Pētījuma rezultāti publiskoti vairāk nekā 15 starptautiskas un vietējas nozīmes zinātniskajās konferencēs, kā arī zinātniskajās publikācijās.
Projektu "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" Daugavpils Universitātes (DU) Ekoloģijas institūts īsteno sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Tā mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējas nodrošināšanai, izveidojot starpdisciplināru zinātnisko grupu, piesaistot LU un ārvalstu zinātniekus, kā arī veicinot jauno zinātnieku iesaistīšanos projektā.
Projekta gaitā apsekoti visi 26 Latvijas lašveidīgo zivju ezeri. Izmantojot optiskās metodes, izstrādāti jauni tehnoloģiskie risinājumi ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāta hidroakustisko pētījumu metode zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātiskais modelis, izvērtēti faktori, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēta biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsma, izmantojot modelēšanas metodes.
Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), izstrādāta arī jauna zivju barības bāzes izvērtēšanas metode, izstrādāts un publicēts Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicējs un izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metode, kā arī sagatavotas publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegti ziņojumi starptautiskās konferencēs un aizstāvētas doktora disertācijas.
Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām Latvijā ir lašveidīgo zivju ezeri. Viena no lašveidīgajām zivīm - repsis (Coregonus albula) - Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopama 30 ezeros, 50.-60.gados - 11 ezeros: Alūksnes, Drīdža, Lielā Gusena, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīvera, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, bet 90.gados - tikai piecos ezeros - Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā. Tas nozīmē, ka šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.
ESF projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" (Vienošanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089) noslēgsies šī gada 30.novembrī. Tā kopējās izmaksas - 720 335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612 285 lati (85%), valsts budžeta finansējums - 108 050 lati (15%).
