Ekonomiska pamatojuma Lukašenko ierosmei pārvirzīt kravas uz Krieviju nav, saka Latvijas tranzīta biznesā iesastītie. Daži kā risinājumu redz infrastruktūras piedāvāšanu baltkrieviem.
Ja Baltkrievija izlemtu pārvirzīt savas kravas no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām, tas pamatā būtu politisks, nevis ekonomisks lēmums, norāda Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Tai pašā laikā viņi norāda, ka garants kravu palikšanai un pat pieaugumam būtu Latvijas puses pretimnākšana lielajai baltkrievu interesei par infrastruktūras iegādi vai izveidi Latvijas ostās. Jāatgādina, ka Baltkrievija nopietni apspriež iespēju pārorientēt vairākus desmitus milj. t kravu, tostarp minerālmēslus un naftas produktus, no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, iepriekš ziņoja Baltkrievijas Telegrāfa aģentūra.
Saliekot kopā ģeogrāfisko izvietojumu, tarifus un pakalpojuma līmeni, ekonomiska pamatojuma šādai rīcībai nebūtu, norāda Latvijas dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis. Tomēr, ja baltkrievi attiecību uzlabošanai ar Krieviju pieņemtu šādu lēmumu, tas sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt kravu samazinājumu par 10% jeb apmēram sešiem milj. t.
Kā risinājumu baltkrievu un krievu kravu piesaistei un paturēšanai LDz vadītājs redz kaimiņvalstu invesoru piesaisti. Ieguldījumi ostu infrastrktūrā, būtu labs pamats tam, lai Krievijas un Baltkrievijas kravas Latviju nepamestu, piekrīt arī citi jomas eksperti.
Jāpiebilst, ka šā gada 10 mēnešos LDz Cargo kopumā pārvadāja 51,25 milj. t kravu, kas ir par 5,9% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Tomēr oktobrī Krievija par 30% bija samazinājusi jēlnaftas piegādi Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Un tas savukārt bija samazinājis Baltkrievijā ražoto naftas produktu tranzītu caur Latviju, norāda a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Tas tiešā veidā atsaucās uz LDz Cargo pārvadājumiem – šā gada oktobrī pārvadāti 3,99 milj. t kravu jeb 76,5% no pērnā gada oktobra apjomalmliecina uzņēmuma dati.