Latvijas armija plāno pilnībā nomainīt esošo Aviācijas bāzes transporta helikopterus, kas varētu izmaksāt aptuveni 25 miljonus latu, savukārt lidmašīnas Latvija vismaz tuvāko 12 gadu laikā neplāno iegādāties, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Latvijas vienīgo kravas transporta lidmašīnu "L-410", kuru drīz pēc neatkarības atjaunošanas valsts saņēma kā dāvinājumu, šomēnes pārvedīs uz Latvijas Lauksaimniecības muzeju. Lidaparāts ekspluatācijai bija kļuvis par dārgu.
Gaisa spēkiem ir vēl pāris "AN-2" lidmašīnas, ar kurām trenējas izpletņlēcēji, kā arī divi "Mi2" helikopteri, no kuriem viens šobrīd atrodas remontā, tos izmanto jauno apkalpju apmācībai. Nopietnākā aviācijas daļa ir četri kravas helikopteri "Mi-17", no kuriem vismaz viens pastāvīgi atrodas remontā.
"Viens no svarīgākajiem aviācijas eskadriļas uzdevumiem ir meklēšanas un glābšanas uzdevumi, kā arī atbalsta sniegšana pārējām vienībām – Jūras spēkiem, Speciālo uzdevumu vienībai viņu treniņos. Pēc tādas analīzes mēs redzam, ka pieprasīti ir helikopteri," intervijā "de facto" armijas lēmumu ieguldīt līdzekļus tieši helikopteros skaidroja NBS Aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors.
2015.gadā sāks veco helikopteru nomaiņu ar jauniem, modernākiem. Aptuveni aplēsts, ka jaunie lidaparāti izmaksās ap 25 miljoniem latu.
Šobrīd pilnā darba kārtībā ir divi lidaparāti, nākamgad tādiem vajadzētu būt visiem četriem "Mi17", visi četri būs aprīkoti arī ar nakts redzamības un infrasarkano staru iekārtām, kas būtiski uzlabo meklēšanas un glābšanas darbu spējas. Šobrīd šādi ir aprīkoti divi helikopteri.
Taču Gaisa spēkiem trūkst ne tikai jaunas tehnikas, bet arī speciālistu. Pilnībā nokomplektētas ir četras apkalpes. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad trūka pilotu, šobrīd problēma ir borta inženieru un borta tehniķu nepietiekamā skaitā. Kad apmācības beigs divi borta tehniķi, būs iespējams nokomplektēt jau sešas apkalpes, kas strādā uz maiņām.
Pašlaik Gaisa spēkiem arī nav naudas, lai spētu atjaunot dežūras, kas ļāva uz palīgā saucienu atsaukties piecpadsmit minūšu laikā. Tagad ārpus darba laika apkalpei jābūt gatavai pacelties gaisā pusotras stundas laikā.
Aviācijas eskadriļas komandieris un vienlaikus arī helikoptera apkalpes komandieris Armands Špillers "de facto" stāstīja, ka savulaik, kad 15 minūšu gatavība bijusi visu diennakti, bijis arī vairāk to gadījumu, kad izdevies palīdzēt.
Līdz 2014.gadam reaģēšanas laiku nemainīs. Lai to izdarītu, vajadzīgi vēl papildu cilvēki.
Gaisa spēku Aviācijas bāzē pavisam dien ap 300 cilvēku un šeit ir ne tikai Aviācijas eskadriļa, bet arī pretgaisa aizsardzības divizions un Gaisa telpas novērošanas eskadriļa. Jaunus speciālistus vajadzēs, kad ekspluatācijā nodos Lielvārdes militāro lidostu – vienīgo objektu Latvijā, kurā ieguldīta NATO nauda, aptuveni 25 miljoni latu. Tikpat daudz tiek ieguldīts arī no Latvijas puses. Lielāko daļu infrastruktūras nodos lietošanā nākamajā gadā, bet atsevišķi darbi, piemēram, degvielas novietnes celtniecība, tiks pabeigti 2014.gadā.
Šobrīd lidlauks plānots NATO lidaparātiem, lai NATO spēki varētu izvietot savus transporta un kaujas lidaparātus. Bet pastāvīgas bāzes šeit visticamāk nebūs. Aizsardzības ministrija noraida bažas, ka NATO standartiem atbilstošais, modernais lidlauks stāvēs gandrīz tukšs, atdzīvojoties vien militāro mācību laikā vai pa reizei piestājot gaisa telpā patrulējošiem iznīcinātājiem. Aizsardzības ministrijas amatpersona atklāj plānus dot iespēju arī lielām, civilām kompānijām izmantot šo lidlauku kravu pārvadāšanai. Sarunas ar potenciāliem klientiem Aizsardzības ministrija jau ir uzsākusi.