Latvija krīzes gados valdības īstenoto konsolidāciju un taupību tagad vēlētos vairāk redzēt citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, to piektdien Latvijas Bankas konferencē par tautsaimniecības pārveidi valsts parāda krīzes laikā uzsvēra Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Ministrs sacīja, ka Latvijas īstenotā budžeta konsolidācija palīdzējusi valstij nostāties uz izaugsmes ceļa. Latvijas ekonomika patlaban ir straujāk augošā no visām Eiropas Savienības (ES) valstu tautsaimniecībām. "Ceram šo titulu saglabāt arī nākamgad," akcentēja finanšu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 5%. Pēdējā ceturksnī IKP gada izaugsme arī varētu būt virs 4%, bet šogad kopumā Latvijas ekonomikas pieaugums "būs tuvāks 5%, ne 4%". Nākamgad valsts IKP saskaņā ar pašreizējām prognozēm palielināsies par 3,7%, bet, iespējams, šis pieaugums būs lielāks.
Ministrs atzīmēja, ka Latvija uzkrājusi labu pieredzi un ir gatava citām valstīm sniegt padomus, kā tikt galā ar fiskālajām problēmām. Pēc Vilka domām, ir daudzas lietas, ko citas valstis varētu pārņemt no Latvijas.
Ministrs skaidroja, ka Latvija krīzes gados ļoti labi tikusi galā ar izaicinājumiem - kraso valsts ekonomikas sarukumu. Brīdī, kad Latvijas ekonomika pārdzīvoja grūtos laikus, citas Eiropas valstis, ar šādām problēmām vēl nesaskārās.
Pēc ministra sacītā, saskaroties ar problēmām ekonomikā, svarīgi ir konsolidācijas pasākumus īstenot ”strauji un ātri”. ”Daudzas valstis šo procesu cenšas vilkt garumā un tādējādi faktiski atliek savu problēmu risināšanu,” teica finanšu ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijas izvēlētais krīzes pārvarēšanas veids, dodot priekšroku iekšējai devalvācijai un problēmu risināšanai ar fiskāliem, nevis monetāriem instrumentiem un izvēloties taupību un nevis lata vērtības mazināšanu, bijis ļoti sāpīgs, taču ”ļoti rezultatīvs”.
Valstī īstenotā taupība un izaugsmes atjaunošana ļāvusi atgūt investoru uzticību Latvijai. Tās budžeta deficīts šogad būs mazāks nekā iepriekš plānots – 1,9% no IKP, bet nākamgad plānotais budžeta deficīts ir 1,4% no IKP. ”Nebūtu pārsteigums, ja nākamgad Latvijas budžeta deficīts būtu zemāks par 1% no IKP. Iespējams, 2014.vai 2015.gadā Latvijai būs sabalansēts budžets jeb ar pārpalikumu,” teica Vilks.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.
Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Čehija un Polija. Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
Kopumā laikā no 2008. gada līdz 2012. gadam valsts budžets konsolidēts par 2,3 miljardiem latu jeb 17,8% no IKP. Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,6% no IKP.
Pašlaik Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecību piedzīvo grūtus laikus saistībā ar eirozonas parādu krīzi. Grieķijai, Īrijai, Portugālei un Spānijai ekonomikas izaugsmes atjaunošanai un krīzes pārvarēšanai ir piešķirts ES un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums.