Darba gaitā nereti rodas tādas situācijas, kad sociālie darbinieki pieliek daudz pūļu, lai palīdzētu klientam, kurš ir nonācis grūtā situācijā, mēģinot uzlabot viņa dzīvi. Šķiet, ir izdarīts viss iespējamais, taču dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr tiek sasniegts mērķis ...
SLP Sociālajā patversmē tika ievietots jauneklis, kurš savos 20 gados stipri vien dzēra, bija agresīvs un nevēlējās risināt savas problēmas. Patversmes sociālie darbinieki pielika daudz pūļu, lai atgrieztu klientu normālā dzīvē, varētu integrēties sabiedrībā: viņu konsultēja, runāja ar viņu, palīdzēja, pārliecināja, izskaidroja ... T. tika piedāvāti Dienas centra „Iespēju pasaule” sociālie pakalpojumi un tur viņš kļuva par ikdienas apmeklētāju - piedalījās rehabilitācijas programmās, viņu ieinteresēja arī darbnīcu darbība. Centra un patversmes darbinieki palīdzēja savākt nepieciešamos dokumentus, lai noformētu maznodrošināto statusu, jo pensija, ko saņēma T, bija neliela, palīdzēja ar apģērbu un pārtiku. Diemžēl klients nebija gatavs patstāvīgai dzīvei.
Sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos jaunietis vērsās pie ārsta – speciālista ar lūgumu nodrošināt viņam sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts iestādē. Klients bija nosūtīts uz slimnīcu, kur speciālisti secināja, ka T. nepieciešams cits sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, ko finansē valsts.
Sociālo pakalpojumu veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti nodaļas sociālie darbinieki sagatavoja nepieciešamos dokumentus un nosūtīja tos Sociālās integrācijas valsts aģentūrai Jūrmalā. Sociālās integrācijas valsts aģentūra nolēma klientu iekļaut pakalpojumu saņemšanas gaidīšanas sarakstā, par ko informēja Sociālo lietu pārvaldi un pašu klientu.
Klientam nebija ilgi jāgaida – pēc pāris mēnešiem viņam tika piedāvāta vieta valsts pansionātā Rīgā.
Pēc saņemtā nosūtījuma jaunais cilvēks ar Sociālo lietu pārvaldes transportu bija nogādāts uz Rīgu, un šķita, ka viss būs kārtībā, taču pēc 3 dienām no pansionāta klients aizbēga un parādījās Daugavpilī - bez dokumentiem un mantām. Piezvanot uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru, pansionāta direktora vietniekam, sociālo pakalpojumu veciem ļaudīm un invalīdiem nodaļas sociālie darbinieki uzaicināja T. uz Sociālo lietu pārvaldi, paņēma no viņa rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārtraukt pansionāta pakalpojumu, dokumentu pa faksu un pa pastu nosūtīja uz Rīgu. Sociālie darbinieki ar pansionāta vadību sarunāja to, kā paņemt klienta mantas un dokumentus no Rīgas, un atvest tos uz Daugavpili. Tieši šajā dienā ar Sociālo lietu pārvaldes transportu uz Rīgas un Jūrmalas medicīniskajām iestādēm tika vestas personas ar invaliditāti un bija reāla iespēja paņemt no pansionāta T. mantas un dokumentus.
Šobrīd sociālie darbinieki atjaunoja sociālo darbu ar klientu.
Sociālo lietu pārvalde ir pateicīga Sociālās integrācijas valsts aģentūrai par ātru jautājuma risināšanu, par sadarbību un problēmu izpratni, kas rodas, veicot sociālo darbu.