Otrdien Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns Luksemburgā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā plānota politiska vienošanās par vispārējo pieeju Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformai, kas no 2013. gada 1. janvāra noteiks ES un arī Latvijas zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes attīstības virzienus, informēja Zemkopības ministrijā.
Latvija kopumā atbalsta ES Prezidentūras piedāvāto kompromisa dokumentu, jo tas, salīdzinot ar Eiropas Komisijas piedāvājumu, paredz liberālāku pieeju zivsaimniecības nozares attīstībai.
Latvija atbalsta priekšlikumā piedāvāto ideju par maksimālā ilgtspējīgā ieguves apjoma sasniegšanu līdz 2020. gadam, un no 2015. gada, kur tas ir iespējams, lai mazinātu šī lēmuma negatīvo ietekmi uz zivsaimniecību.
Latvijai ir svarīgi, lai jaunās KZP ietvaros visi zivju krājumi tiek adekvāti pārvaldīti un izmantoti maksimāli efektīvi, ņemot vērā konkrētā reģiona, zvejniecības un zivju krājuma specifiku, kā arī nedodot kādai zivju sugai "priekšroku". Latvija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka, nosakot zvejas iespējas, ir svarīgi ņemt vērā zivju resursu starpsugu ietekmi.
Saistībā ar izmetumu aizliegumu Latvija uzskata, ka pilnīgas dokumentēšanas sistēmas ieviešana izmetumu aizliegumu kontrolei radīs neadekvātu administratīvo un finansiālo slogu gan ES dalībvalstīm, gan arī uzņēmējiem. Tāpat Latvija nepiekrīt noteikumiem par zivju, kuras ir mazākas par tirdzniecības standartos noteiktajiem, nodošanu industriāliem mērķiem, jo visi zivju resursi ir maksimāli jāmanto cilvēku patēriņā.