„Reģionu vienmērīga attīstība, kas ietver izglītību, nodarbinātību un demogrāfiju, nav tikai mums aktuāls jautājums – tas ir pazīstams katrai Eiropas Savienības valstij, informē Saeimas Kanceleja.
Reģionālā attīstība ir viens no tematiem, kas 2015.gadā būtu pelnījis kļūt par vienu no Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts prioritātēm,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 18.maijā, uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresa dalībniekus.
Ja Latvija reģionālās politikas kontekstā spētu raudzīties uz Eiropas Savienības nākotni plašāk, mūsu valsts būtu ieguvēja, nostiprinot savu vietu Eiropas Savienības kodolā, akcentēja S.Āboltiņa. Turklāt attīstība visā Eiropas Savienībā sniegtu pozitīvu devumu, ietekmējot ikkatru Latvijas novadu un dažādu nozaru attīstību.
S.Āboltiņa, uzrunājot kongresa dalībniekus, norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības kongress notiek tajā Latvijas pusē, no kuras nāk Rainis – izcils, novatorisks dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists un politiķis. Izcilais mākslinieks Ģederts Eliass nāk no turīgas Zemgales sētas, kas augstskolās spēja izskolot četrus bērnus, savukārt pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste nācis no Lielsesavas Čakstu-Zirņu mājām, viņa tēvs bijis lauksaimnieks.
„Šādu – izcilu un Latvijas vēsturē dziļu nozīmi atstājušu cilvēku vārdus es varētu saukt vēl un vēl. Tā nav nejaušība, ka viņi nāk no visiem Latvijas reģioniem, no lauku sētām, no lielām ģimenēm, kurās vērtība ir bijusi piešķirta darbam, kultūrai, izglītībai un sabiedriskai darbībai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
„Kopīgs darbs ļaus mums tuvoties tādai Latvijai ar vienmērīgi attīstītiem reģioniem, kurā bērni zina, ka viņi ir piederīgi un gaidīti un ka arī no visattālākajām Latvijas mājām nāk valstsvīri, sportisti, mākslinieki, veiksmīgi uzņēmēji, sava amata pratēji, godājami Latvijas pilsoņi,” uzrunājot klātesošos, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
S.Āboltiņa vērsa klātesošo uzmanību, ka valstij un pašvaldībai kopīgiem spēkiem jāspēj piedāvāt katram novadam racionāli, ekonomiski pamatoti un uz nākotni vērsti risinājumi, ņemot vērā katras pašvaldības situāciju. „Lai nav Latvijā tādas vietas, par kuru saka – jums nav paveicies ar pasta indeksu,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
„Katrs Latvijas nostūris un katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis uzmanību un godīgu attieksmi. Pat visattālākās mājas ir mūsu pašu mājas, kurās cilvēki vēlas strādāt, audzināt un skolot bērnus, brīvi nokļūt citās apdzīvotās vietās, skatīties televīziju latviešu valodā un vienkārši justies piederīgi,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
„Latvija pēdējo gadu laikā ir nogājusi smagu ekonomikas atjaunošanas ceļu, kas prasīja gan daudz spēka un resursu, gan milzu atbalstu un izpratni. Tieši šādos laikos tiek pārbaudīta izturība, vienotība un saticība,” uzsvēra S.Āboltiņa, izsakot pateicību Latvijas Pašvaldību savienībai par līdzšinējo sadarbību, kas pat grūtākajos laikos ir norisinājusies savstarpējas cieņas un augstas valstiskuma izpratnes atmosfērā.
„Krīze valstī skāra pilnīgi visus nostūrus un visas jomas, un jūsu entuziasmam un pārliecībai bija milzu nozīme,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pateicību arī visiem pašvaldību pārstāvjiem, kas kopīgi pārvarēja krīzes radītās grūtības.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 18.maijā, uzturas reģionālajā vizītē Preiļos, kur piedalās Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongresā un tikās ar reģiona lauksaimniekiem.