Latvijas vēsturnieki ir atgriezušies no darba Krievijas arhīvos un grasās uz turieni atkal doties augustā.
Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis Neatkarīgajai sacīja, ka mūsu valsts vēsturnieki iepazinās ar atsevišķiem arhīvu materiāliem un «acīmredzami šķēršļi mūsu pētniekiem nav likti». Ir pasūtītas arī dokumentu kopijas, kas interesē Latvijas pusi, bet to, cik dokumenti būs vērtīgi, pagaidām grūti novērtēt, saka I. Feldmanis. «Neceru, ka atklāsim Ameriku, bet ceru, ka dokumenti izrādīsies pietiekami vērtīgi,» viņš piebilst.
Abu valstu vēsturnieku sadarbība ir uzsākta ar mazāk sāpīgām tēmām, piemēram, par Latvijas un PSRS attiecībām starpkaru periodā. Augustā uz Krievijas arhīviem dosies trīs Latvijas vēsturnieku komisijas dalībnieki, bet novembrī paredzēta komisijas otrā sēde un zinātniskais kolokvijs Rīgā, lai varētu izvērtēt padarīto. Divpusējās komisijas darba rezultātā taps pirmais dokumentu krājums par Latvijas un PSRS attiecībām no 1918. līdz 1939. gadam, pētot valstu politiskās un ekonomiskās attiecības un kultūras saiknes.
I. Feldmanis uzskata, ka ir priekšlaicīgi prognozēt, kā abu valstu sadarbība turpināsies, vien skaidrs, ka straujus tempus tā neuzņems Krievijas puses dēļ. Viņš atgādina, ka lietuvieši līdzīgā sadarbībā sešu gadu laikā spēja izdot vienu dokumentu krājumu. «Krievijas puse ir ieinteresēta faktā, ka komisija ir, un viss. Krievijas puse nesteidzas, bet domāju, ka mēs nedaudz pasteidzināsim,» saka I. Feldmanis, tomēr piebilst, ka pārlieku spiedienu uz sadarbības partneri neizdarīs.
Latvijas sabiedrībai sensitīvajiem okupācijas jautājumiem plānots ķerties klāt nākamgad. I. Feldmanis jau iepriekš sarunā ar Neatkarīgo ir norādījis, ka Latvijas vēlme ir Krievijas arhīvos pētīt mūsu valsts iedzīvotāju deportācijas 1941. un 1949. gadā. Tāpēc būtiski ir bijis panākt vienošanos, ka vēsturniekiem ir iespēja strādāt arhīvos bez ierobežojumiem, nevis izmantot Krievijas puses atlasītos arhīvu materiālus.