Ar plašu koncertprogrammu un kuplu viesu pulku 21. aprīlī 55 gadu jubileju nosvinēja Aglonas folkloras kopa «Olūteņš».
Vairākas stundas kultūras centra zāli pieskandināja skanīgas balsis un skaistas tautas dziesmas. Smaržoja ziedi, izskanēja daudz laba vēlējumu un apsveikumu.
Koncerta sākumā tika pieminēti aizsaulē aizgājušie dziedātāji, kuri savas dziesmas dzied nu jau aizsaulē…
Nebija aizmirsti arī visi “Olūteņa” vadītāji – Irēna Ļeonova, Valentīna Jaseviča, Jānis Teilāns, Ivars Livdāns, Māra Kandranicka, Ilze Mežiniece-, kuri īsāku vai garāku laika brīdi ir gājuši vienā solī ar dziedātājām.
Sveikt “Olūteņu” bija sabraukuši daudz viesu, gandrīz katrs bija nācis līdzi ņemot ne tikai dāvanu un kuplu ziedu klēpi, bet arī skanīgu dziesmu. “Olūteņu” sveica folkloras kopa «Olūteņi» no Dagdas, folkloras kopa no Rušonas, folkloras kopa no Izvaltas “Mozi Latgolīši”, Aglonas KC popgrupa M.A.L.A., Aglonas novada jauktais vokālais ansamblis, Aglonas KC sieviešu vokālais ansamblis.
Pasākuma laikā netrūka joku un kopdziesmu. Zīmīgi, ka šoreiz kopā ar tiem, kuri uzstājās uz skatuves, dziedāja arī zālē esošie.
Arī jubilāri bija dāsni un viesiem sniedza cienastu – maizes klaipus.
Pēc garā koncerta, kā paši svinētāji teica, viss tikai sākās – gaviļnieki un viesi pēcpusdienu pavadīja lustīgās dziesmās un dejās Aglonas kultūras centra pagalmā. Tas bija jautri un brīvi, kā to prot folkloristi!
Vēsturisks ieskats folkloras kopas tapšanā:
Folkloras kopas “Olūteņš” aizsākumi meklējami tālajā 1957.gadā. Pirmais uzvedums “Saderināšanās”, ar kuru kopa uzstājās Rīgā, dziesmas tika ierakstītas arī radio. Kopas dibinātājs un ilggadējs vadītājs bija Aleksandrs Vasiļevskis.
1958. gada 13.decembrī folkloras kopa sajūsmināja skatītājus Latgales kultūras nedēļā Rīgā, uzvedums “Pieguļā” piedalījās 42 dalībnieki. Uzvedumu sagatavot palīdzēja Lūcija Baumane, bet vēlāk režisore Manga Tetere.
Folkloras kopas muzicēšanas sākums bija gana smags. Nebija plašu telpu mēģinājumiem. Kluba telpa bija maza, vakaros notika kino seansi, bet vietējais HES padeva gaismu tikai līdz 24:00.
Bija laiki, kad nedrīkstēja līgot, folklora bija aizliegta, bet ansamblis dziedāja vienmēr un visur, kur vien bija iespējams – kāzās, bērēs, krīstības un talkās…
Dziedātgriba, mīlestība pret tautasdziesmām saglabājās caur gadiem…