Viņķele uzskata, ka pensionāri no reformām nav cietuši 1

Tikšanās sākās ar Jelgavas Pensionāru biedrības vadītājas Marijas Kolnejas un citu interesentu sagatavotu prezentāciju par pensiju budžeta samazināšanu, ieturēto pensiju atmaksāšanu, veiktiem pētījumiem par valsts budžeta izmaiņām un citiem valdības lēmumiem, kas ietekmējuši pensionārus un sociālo budžetu.

Ministre atzina, ka 2009.gadā, kad valdība aizņēmās naudu pamatbudžeta glābšanai, pensionāri izglāba Latviju no krīzes, taču visa nauda tika atmaksāta, līdz ar to pensionāri kopumā nav cietuši. Pensionāri pauda uzskatu, ka toreiz tika apcirpti lielākoties tieši viņu ienākumi, bet ministre to noraidīja, uzverot, ka arī amatpersonu algas tika samazinātas par 50 procentiem, tika atlaisti darbinieki.

Ministre norādīja, ka ieņēmumi sociālajā budžetā samazinās, bet personu skaits, kuriem jāizmaksā pabalsti, un pašu pabalstu summa – palielinās, līdz ar to tiek meklēti risinājumi, kas stabilizētu situāciju. "37 procenti iemaksu tiek ņemti no to strādājošo algām, kas mēnesī saņem ne vairāk kā 200 latu," informēja I.Viņķele, oponējot pensionāru paustajam viedoklim, ka robus budžetā valsts aizpilda tikai, samazinot pensijas un palielinot pensionēšanās vecumu.

Ministre, komentējot kāda pensionāru jautājumu, kāpēc valsts necīnās ar oligarhiem, kas nemaksā nodokļus, bet citās valstīs viņus notiesā, arestē un piespiež tos nomaksāt, ironizēja, atbildot: «Mēs arī Doma laukumā nevienu neesam pakāruši.»

Kopuma pasākuma laikā pensionāri pastāvēja par to, ka nemainīgs pensijas vecums bija viens no pirmsvēlēšanu solījumiem, kas tagad netiek pildīts, uz ko ministre atbildēja, ka "pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem ir samērīgs lēmums," piebilstot, ka pašas ministres un viņas pārstāvētās partijas «Vienotība» pirmsvēlēšanu kampaņā tika izvirzītas citas prioritātes, un šādi solījumi netika minēti.