Trūcīgās personas statusa piemērošana un atbalsta sniegšanas ilgums šobrīd ir Labklājības ministrijas diskusijas "karstie punkti", un LM vēlme ir pabalstu izmaksu padarīt mērķētāku, ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
"Iespējams, trūcīgās personas statuss pat traucē cilvēkam, ja viņš grib atgriezties darba tirgū, nevis dzīvot pabalstos," norāda ministre, skaidrojot, ka trūcīgās personas statuss nodrošina plašu atbalsta piedāvājumu, bet "tas viss tiek kā ar nazi nogriezts, ja kaut viens lats pārsniedz trūcīgā ienākumu līmeni – 90 latus uz ģimenes locekli" .
Ministre uzskata, ka "ir jāpiedabū cilvēks strādāt kaut par minimālo algu", vienlaikus saglabājot atsevišķus palīdzības veidus, ko izvērtē un nosaka sociālais dienests, piemēram, jākompensē transporta izdevumi, lai nokļūtu darba vietā.
"Jāatsakās no tā, ka viens pabalsts tiek nodrošināts ilgu laiku. Tagad GMI var saņemt pusgadu un vēl pagarināt uz pusgadu. Iespējams, palīdzības veidam īstas krīzes brīdī jābūt lielākam, bet īsāku laiku. Cilvēkam jāapliecina, ko viņš darījis līdz krīzes momentam, lai to nepiedzīvotu," intervijā laikrakstam pauž Viņķele.
LM gatavotajā modelī būšot iekļautas arī dažādas ģimeņu situācijas, paredzot, kas kurā mirklī varētu notikt. "Tad pabalsti varētu būt mērķētāki – īstajā brīdī un iespējamajā apmērā," paudusi ministre.
Ministre intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst, ka pašlaik nevar apgalvot – negodprātīgie pabalstu saņēmēji ir masveida parādība. "Kas ir šie pabalstu saņēmēji – sliņķi, šmaukļi vai patiešām cilvēki objektīvās grūtībās? Varbūt viņi nestrādā nevis tāpēc, ka apzināti izvēlējušies vieglāko ceļu, bet tāpēc, ka ar algu, ko nopelnīs, nav iespējams nodrošināt visus izdevumus, kas nāk līdzi darba dzīvei, – tie ir transporta izdevumi, jādomā, kur likt bērnus, arī apģērbam jābūt atbilstošam u. tml.," norāda Viņķele.
Labklājības ministre arī atzīst, ka, objektīvi vērtējot, daudzu trūcīgo cilvēku darba kvalifikācija "ir pārāk zema, lai viņiem maksātu vairāk". "Tā daļēji ir viņu pašu problēma, bet mums jārunā par ekonomikas modeli Latvijā kopumā,' atzīst Viņķele.
Raksturojot "vidējo" pabalstu saņēmēju, ministre laikrakstam norāda, ka "tas ir tāds pats kā bezdarbniekam un tā būtiskākā iezīme – slikta izglītība". "Arī bezdarbnieka portretā šī pazīme ir ļoti izteikta. Tādēļ šie cilvēki pakļauti augstākam bezdarba riskam nekā pārējie," norāda Viņķele.
Vēl raksturīga iezīme esot "novecojusi izglītība". "Šodienas mainīgajā pasaulē ar to, ko esam apguvuši līdz 20 gadu vecumam, noteikti nepietiks. Ik pa laikam pašiem būs jāpiemācās klāt – vai nu savā profesijā, vai jāapgūst papildu prasmes. Jātiek vaļā no padomju laiku domāšanas. Jāapzinās, ka ar runāšanu vai kaunināšanu nebūs līdzēts," intervijā pauž labklājības ministre.
Viņķele informē, ka gan finanšu ministrs, gan premjers ir apliecinājuši: turpinoties ekonomikas izaugsmei, nākamgad tiks pārskatīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. "Sarežģītāks ir jautājums – vai līdz ar to būtu jāpārskata arī sociālās apdrošināšanas iemaksu lielums? Sociālā budžeta šā brīža situācija un nākotnes prognozes tomēr liek būt piesardzīgiem. Vēl nav skaidrs, vai izdosies īstenot nepopulāros lēmumus par pensijas vecuma celšanu," atzīst ministre.