Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu atteikt akreditēt Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas studiju virzienus "Psiholoģija" un "Mākslas", portāls "Delfi" uzzināja IZM.
Ir nepieciešams virzīties uz pilnīgu valsts finansējumu visām augstskolu studiju vietām, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Turpmākajos gados augstskolām jārēķinās ar reflektantu skaita samazināšanos, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.
Studijām 11 Latvijas augstskolās pieteikušies 9054 reflektanti, izsakot interesi par 43 140 studiju vietām dažādās studiju programmās, ziņo LETA.
Latvijas Universitāte (LU) vien pirms pusstundas ir vērusi durvis, tomēr pieteikties studijām tur rindā gaida jau nepilns simts cilvēku.
Vidusskolēnu eksāmenu laiks ir noslēdzies, arī izlaidumi rit uz beigām, un absolventiem pienācis jauns saspringts posms, proti, iestājeksāmeni augstskolās, proti, pareizās studiju programmas izvēle.
Kā ziņots, trešdien, 4.jūnijā, Daugavpili apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Astoņas Latvijas augstskolas spērušas soli uz priekšu plaģiātisma ierobežošanā un izveidojušas kopīgu akadēmisko darbu datubāzi.
Mācību gads strauji tuvojas noslēgumam, un šis laika posms ir sevišķi saspringts studentiem, kuriem pienācis gala termiņš diplomdarbu iesniegšanai augstskolās.
Zinātnes ļoti mazā finansējuma dēļ Latvijas augstskolām ir grūti noturēt mācībspēkus un zinošus speciālistus, tā intervijā Latvijas Televīzijai pauda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Šajā mācību gadā skolas gaitas sāks aptuveni 200 tūkstoši skolēnu, bet precīzus datus par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs apkopojusi pēc jaunā mācību gada sākuma, proti, 13. septembrī.
Kā portālam Gorod.lv pastāstīja Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša, salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad Daugavpils novada skolu absolventi retāk izvēlējās variantu turpināt mācības augstskolās.
Amerikas Savienoto Valstu augstskolu studentus skārusi studiju kredītu krīze – absolventu parādsaistības ASV kopumā sasniegušas augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā: 1,2 triljonus ASV dolāru (630 miljardus latu).
Lai arī karstākais reflektantu pieteikumu pieņemšanas laiks pamatstudijām augstskolās ir noslēdzies, tomēr joprojām vēl palikušas daudz vakantu budžeta vietu, visvairāk pedagoģijā. Augstskolas tās cer aizpildīt, izsludinot papilduzņemšanu.
No desmit Neatkarīgās aptaujātajām Latvijas augstskolām tikai vienā visas budžeta vietas ir aizņemtas. Augstskolu pārstāvji atzīst, ka kopumā ir jūtams pieteikumu kritums, kā iemeslus minot gan vidusskolas absolventu samazinājumu, gan pērn pār nozari nolijušo antireklāmu, ko izvērsa bijušais izglītības un zinātnes ministrs.
No 490 līdz 3660 latiem – šāda studiju maksa šogad paredzēta pamatstudiju pirmā kursa studentiem, liecina augstākās izglītības iestāžu aptauja.
Pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar studentu skaita krišanos, samazinās arī valsts atvēlētais finansējums budžeta vietām. Tomēr Latvijas lielākajās augstskolās, salīdzinot ar pagājušo gadu, valsts apmaksāto studiju vietu skaits ir audzis.
Šodien notikušajā Studiju akreditācijas komisijas sēdē tika akreditēti vēl 28 studiju virzieni, līdz ar to kopumā ir akreditēti 158 studiju virzieni, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.
Piektdien tika atsākts augstākās izglītības studiju programmu akreditācijas process, un, lai darbi ritētu pēc iespējas raitāk, Studiju akreditācijas komisijas sēdes turpmāk notiks divas reizes nedēļā, preses konferencē žurnālistiem sacīja Studiju akreditācijas komisijas vadītāja un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre.
Rektoru padome (RP) ir ļoti neapmierināta ar studiju virzienu akreditācijas kavēšanos. Izglītības un zinātnes ministrijas (bez)darbība novedusi pie tā, ka šobrīd 50 studiju programmas ir tikai licencētas, bet ne akreditētas, un vēl 76 beigsies derīguma termiņš maijā.
Piektdien, 12.aprīlī, Daugavpils pilsētas domē augstskolu un arodskolu pārstāvjiem prezentēja Daugavpils attīstības programmas 2014.-2020.gadam pirmo redakciju.
7. martā, Izglītības un zinātnes ministrija skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi grozījumus augstskolu likumā, kas paredz plašākas iespējas lietot Eiropas Savienības valstu valodas Latvijas valsts augstskolās, informē Izglītības un zinātnes ministrijas portāls.
Augstākās izglītības jomā samilzušo problēmu vienotu risinājumu joprojām neizdodas rast.
Lai arī koalīcijas partneri darba grupā nav pauduši atbalstu idejai par plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu augstskolās un plašākām iespējām piesaistīt ārvalstu profesorus, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pieņēmis lēmumu virzīt skatīšanai valdībā šo likumu un saistošo MK noteikumu grozījumu paketi, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Reinis Tukišs.
Ap 500 Eiropas un visas pasaules augstskolas no 2013.gada varēs iekļauties jaunā starptautiskā augstskolu reitinga sistēmā, ko rosinājusi Eiropas Komisija (EK). Jaunajā sistēmā augstskolas tiks novērtētas pēc atšķirīgiem kritērijiem, un šī sistēma ļaus iegūt daudz objektīvākus un ērtāk izmantojamus norādījumus par augstskolu piedāvājumu, portālu "Delfi" informēja Eiropas Komisijas Latvijā pārstāve Sanita Jemberga.
Līdz 2014.gada beigām Krievijas augstākās izglītības iestādes no Izglītības ministrijas saņems 55 miljardus rubļu projektu realizēšanai, kuri sekmēs augstākās izglītības iestāžu nokļūšanu pasaules labāko izglītības iestāžu reitinga simtniekā. Kā raksta Krievijas laikraksts „Izvestija”, nenorādot savu informācijas avotu, 10-15 augstākās izglītības iestādes saņems subsīdijas vairāku miljardu rubļu apmērā, vēsta portāls lenta.ru
Skandāls ap augstākās izglītības izvērtējumu vēršas plašumā. Runas par paviršību vai pat tīšu datu sagrozīšanu apaug ar jaunām aizdomām. Tās tagad trāpījušas Augstākās izglītības padomei, kas iepriekš skarbi kritizēja Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Kā stāsta starptautiskie eksperti, kas piedalījās vērtēšanas darbā - nekad iepriekš vēl neesot nācies piedalīties tik nepārdomātā projektā un Latvijā notikušo nevar uzskatīt par starptautiski pieņemamu veidu, kā noteikt studiju kvalitāti.
Patlaban augstākās izglītības sistēmā "ir iedzīts ķīlis" un līdzšinējais dialoga trūkums, kā arī neuzklausīšana ir novedusi pie nozares konflikta ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, otrdien "Latvijas Radio" sacīja Augstākās izglītības padomes (AĪP) vadītājs Jānis Vētra.
Saistībā ar Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir veikta virkne pārbaužu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iegūtie dati ir viltoti, sacīja AIP vadītājs Jānis Vētra.
Latvijas Rektoru padome ceturtdien nolēmusi aicināt izglītības ministru Robertu Ķīli uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata. Ja ministram “pietrūkst politiskās drosmes” to darīt, tad viņa demisiju tiek prasīts rosināt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), portālu “Delfi” informēja padomē.
"Augstākā izglītība ir joma, kurā emocijas kūsā, tāpēc es pat brīnītos, ja viss būtu mierīgi," ceturtdien intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” atzīst izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ja atkal parādās izglītības ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasījumi, tad nākas secināt, ka komunikācija starp ministru un akadēmisko vidi nav uzlabojusies un ministra darbā pietrūkst dialoga ar nozari, ceturtdien Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā alternatīvajā izvērtējumā aptuveni 20% jeb 162 studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām un tādām, kam nebūtu jāpiešķir valsts finansējums.
Trešdien no plkst. 15:00 līdz 17:00 “ES mājas” zināšanu, sarunu un mākslas istabās notiks informatīvs pasākums „Ceļā uz ES augstskolām – Vācijā un Nīderlandē”, informēja pasākuma rīkotāji.
Apšaubāma ir vismaz 150 augstskolu studiju programmu pastāvēšanas lietderība, otrdien LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš izvērtējis Augstākās izglītības padomes ekspertu atzinumus par studiju programmu kvalitāti.
Valsts prezidenta kanceleja nosūtīja vēstuli izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, kurā pausts Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalsts ministram un aizsāktajām iniciatīvām par to, ka nepieciešams palielināt svešvalodu lietojuma īpatsvaru augstākajā izglītībā, portālu ”Delfi” informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Ik gadu pieaug to personu skaits, kas nolemj iegūt izglītību kādā no ārvalstu mācību iestādēm. Piemēram, Times Good University Guide dati liecina, ka 2009. gadā studijas Lielbritānijā uzsāka 1047 studenti no Latvijas, bet pērn jau 1671 cilvēks.
Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros šogad veikta augstskolu izvērtēšana, pēc kuras rezultātiem veikts aprēķins, ka Latvija problemātiskām un nekvalitatīvām studiju programmām tērē ap 6 miljoniem latu gadā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Roberta Ķīļa vadībā turpina vērtēt un analizēt, kā nākotnē šādu situāciju nepieļaut.
"Vienotības" un Nacionālās apvienības frakcijas trešdien pauda atbalstu augstākās izglītības reformu plānam, un jau nākamnedēļ valdība varētu skatīt atliktos augstskolu akreditāciju noteikumus. Tāpat iegūts atbalsts arī citām augstākās izglītības reformām, pēc tikšanās ar abām frakcijām žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP).
Eiropas Komisija (EK) otrdien izveidojusi augstākās izglītības modernizācijas darba grupu. Darba grupa paredzējusi pētīt, kā panākt pedagoģiskā personāla izcilību augstskolās un kā vislabāk integrēt digitālos mācību līdzekļus programmu saturā, spējot piedāvāt mūsdienu prasmēm atbilstošu izglītību.
Reformu partija (RP) uzskata, ka pirmdien koalīcijas padomē Nacionālās apvienības un "Vienotības" izteiktā prasībai atlikt RP ministra Roberta Ķīla iecerētos augstskolu akreditācijas noteikumu grozījumus ir pamatota ar formāliem iemesliem. RP pārmet koalīcijas partneriem reformu vilcināšanu un pat paziņo, ka "tiesiskuma un reformu koalīcijā" ir tikai viena partija, kas aizstāv pārmaiņas izglītībā, ekonomikā un pašvaldību jautājumos.
Augstskolu rektoru saziņā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli par augstākās izglītības jomas reformām ledus ir sakustējies, ceturtdien Rektoru padomes ārkārtas sēdē, kurā piedalījās arī ministrs, sacīja padomes vadītājs Arvīds Barševskis.
Latvijā ir pārāk daudz augstskolu un divas trešdaļas no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno, šādu viedokli intervijā vienam mūsu valsts laikrakstam ir paudis izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, jauno mācību gadu sākot, nācis klajā ar kārtējo paziņojumu: Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, tāpēc 2/3 no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno.
Pirms dažām dienām Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš paziņoja laikrakstam „Diena”, ka pēdējos gados strauji samazinās jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas izvēlas augstskolu Latvijā.
Piektdien Kuldīgas novada Īvandes pagastā sāksies ikgadējais Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotais Līderu forums 2012, informēja LSA.
Par nekvalitatīvām atzīto studiju programmu slēgšana būtu jāatstāj pašu augstskolu ziņā, turklāt, ja tās kādu programmu vēlas turpināt, to augstskolām būtu jāļauj darīt, sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Vakar Uzbekistānā mobilo sakaru operatori uz laiku apturēja SMS, MMS, WAP un GPRS pakalpojumu sniegšanu, vēsta vietējie mediji. Šāds lēmums tika pieņemts saistībā ar valstī notiekošajiem augstskolu iestājeksāmeniem un vēlmi mazināt iespējas tajos izmantot neatļautus palīglīdzekļus.
Ekspertu vērtējums Latvijas augstskolu studiju programmām ir pārāk piesardzīgs, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēdējā laikā uzstāj, ka valstij ir jāfinansē tikai tās Latvijas augstskolu studiju programmas, kuras ir atzītas par kvalitatīvām. Pēc viņa domām, tas samazinātu programmu skaitu un ietekmētu mūsu augstskolu darbu, precīzāk, budžeta vietu skaitu un, protams, izglītības kvalitāti.