Latvijas darba tirgus tuvākajā laikā varētu saskarties ar nopietnām problēmām

Darba tirgus un izglītības sistēma attīstās tikai pateicoties ārējiem faktoriem (demogrāfiskiem, ekonomiskiem, sociālajiem u.c.), kuri patlaban minētās jomas ietekmē negatīvi. Lielākā Latvijas ekonomikas problēma ir saistīta ar darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma nesakritību, turklāt situāciju sarežģī zems dzimstības līmenis un iedzīvotāju pārcelšanās uz ārvalstīm.

Eiropas Savienības Statistikas biroja – Eurostat – dati liecina, ka Latvijā aptuveni 60% no jauniem speciālistiem ir ieguvuši akadēmisko izglītību. Neskatoties uz to, ka pastāv liels kvalificētu un profesionālo izglītību ieguvušu darbinieku pieprasījums, jaunieši pēc vidējās izglītības ieguves turpina iegūt akadēmisko izglītību. Taču indivīdu sagatavošanā jaunai ekonomiskai situācijai liela nozīme ir kvalitatīvai profesionālai izglītībai, kuru Latvijas izglītības sistēmas apstākļos saņemt ir ļoti grūti. Rezultātā mums it kā ir speciālisti, taču rodas jautājums par viņu kompetenci.

Izglītība vairs nav sociālais lifts

Tiek uzskatīts, ka augstākā izglītība nodrošina indivīdu ar tiešo (naudas izteiksmē) un netiešo (sociālais statuss) labumu, kaut arī mūsdienās tas ir visai strīdīgs jautājums. Diploma iegūšana negarantē labi apmaksātu darbu. Saskaņā ar CSB datiem, kvalificētu un nekvalificētu darbinieku atalgojums bieži vien neatšķiras. Rodas jautājums – kādēļ jātērē laiks un nauda, ja indivīds ar augstāko izglītību negūst tiešo labumu.

Latvijā ar izglītību un darba tirgus pieprasījumu saistītās problēmas nav apzinātas. Acīmredzot izglītības sistēmā jāveic būtiskas izmaiņas.

Izglītība ir sarežģīts process, kas prasa trīspusēju sadarbību (valsts – uzņēmēji – studenti), lai nodrošinātu funkcionēšanu un turpmāku attīstību. Ja šīs sadarbības valstī nav, nevar runāt arī par izglītības sistēmas attīstību un augstskolu un potenciālo darbadevēju sadarbību.

Esam nonākuši pie problēmjautājuma – kas ierosinās izglītības un darba tirgus jomā nepieciešamās izmaiņas?