Man pašam ir neizdzēšamas sajūtas par koncertiem Dzintaru koncertzālē, kur braucu vēl kā Dārziņskolas audzēknis.
Tur dzied putni fonā, vējš šalc priedēs un brīžiem nemaz nav silti, taču sajūsminātā publika kopā iet uz vilcienu, pārspriežot dzirdēto. Tas viss uzsmaržo atmiņā - stāsta Guntars Ķirsis, kurš pirms divarpus mēnešiem stājās Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētāja amatā.
Viņš atklāj, ka ir aizrāvies ar vēsturiskās koncertzāles mazās zāles rekonstrukciju. Krāšņais klasiskās mūzikas koncerts, kas 6. jūnijā plkst. 19 atklās vasaras sezonu un sola tikšanos ar akordeonisti Kseniju Sidorovu, pianistu Vestardu Šimku, klarnetistu Intu Dālderi, LTV šova Radīti mūzikai uzvarētāju tubas virtuozu Kasparu Šmitu un Liepājas simfonisko orķestri, kuru diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, būs viens no tikai diviem šosezon gaidāmajiem pašas Dzintaru koncertzāles producētajiem notikumiem. Pārējo apriti nodrošina dažādas producētājfirmas, kā bijis līdz šim. Nozīmīgākas pārmaiņas Dzintaru koncertzāles mākslinieciskajā saturā varēsim sagaidīt 2015. gada vasarā.
- Ko no tevis gaida Jūrmalas dome, kurai koncertzāle pieder?
- Drīzāk bija tā: kad tikāmies, tā vaicāja manu redzējumu. Izstāstīju ļoti tieši, mani iepriecināja, ka mūsu redzējumi sakrīt. Strādājot jau gandrīz trīs mēnešus, varu teikt, ka neesmu šajā ziņā vīlies. Visām izmaiņām, kuras esmu ieteicis mazās zāles rekonstrukcijas projektā, repertuāra ziņā un domājot par nākotni, ir atbalsts. Ir sajūta, ka ir ļoti viegli runāt un kultūra Jūrmalā šobrīd ir prioritāte. Esmu ticies ar visiem deputātiem kopā, jo man ir ļoti svarīgi dzirdēt, ko cilvēki īsti gaida no Dzintaru koncertzāles.
- Tagad līdzās jūrmalniekiem ir tie, kuri te iegādājušies īpašumus. Brauc tūristi. Kā apmierināt atšķirīgās vajadzības un gaumes?
- Vislielākā atbildības daļa, kas saistās ar darbu Dzintaru koncertzālē, ir apzināšanās, ka Jūrmalas tūristu plūsma patlaban ir simtprocentīgi atkarīga no Dzintaru koncertzāles.
- Tiešām?! Un nevis jūra, pludmale, priežu meža gaiss un spa?
- Pludmale ir svarīgs papildu faktors, taču Dzintaru koncertzāle ir magnēts, it sevišķi cilvēkiem no Krievijas. Ja nebūtu šo notikumu, kuri ir Dzintaru koncertzālē, baidos, ka tūristu plūsma būtu daudz mazāka. Šī ir kūrortpilsēta, un Dzintaru koncertzāle ir spējīga piesaistīt šo publiku.
- Ar to domā Jauno vilni, Comedy Club un citus Krievijas televīzijas rīkotos pasākumus, ne jau mūsu pašu mūziķu festivālu Latvijas pērles?
- Es distancējos no satura. Man ir nācies sastrādāties ar Jauno vilni, šajā konkursā ir piedalījies arī mans dēls ar grupu Framest, redzēju, ka tas ir ļoti labi organizēts pasākums, kurā mākslinieki piedalās ar lielu atbildību, jo zina, cik daudzi to skatās. Es nevaru izlikties, ka mani interesē tikai māksla un kvalitatīvs saturs un nekas vairāk. Man jādomā par to, lai tūristi, kuri atbrauc uz Jūrmalu, būtu maksātspējīgi, lai viņi dotu būtisku pienesumu mūsu ekonomikā. Jūrmala pamazām atdzīvojas uz tūristu rēķina, februārī un jūnijā ir divas dažādas pilsētas. Bet tas ir raksturīgi arī citiem kūrortiem, aprīlī arī Adrijas jūras kūrortā Rimini vēl ir tukšs.
Stimuls, kāpēc piekritu te strādāt, ir unikālās vēsturiskās ēkas rekonstrukcija. To plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, un tajā atrodas mazā zāle ar ideālu kamermūzikas akustiku. Tā ir pietiekami liela, lai tajā varētu spēlēt Bēthovena laika orķestra sastāvs - uz skatuves vietas pietiek ap 70 mūziķiem, zālē būs 500 sēdvietu (ar papildvietām - līdz 600). Tā būs vēl viena koncertzāle Latvijā, aprite profesionālajai mūzikai. Mājīga, komfortabla, ar labu akustiku. Pēc rekonstrukcijas koncertdzīve tur būs ne tikai vasarās, bet visu gadu.
- Kādu vēlies samēru starp pašu producētiem notikumiem un zāles izīrēšanu, akadēmisko un popmūziku?
- Tālākais atkarīgs no tā, vai valsts un pilsētas vadība saprot, ka ir jāinvestē mākslinieciskajā procesā. Profesionālajā mūzikā bez papildu līdzekļiem neko nevar izdarīt. Minēšu piemēru: Budapeštas festivāla budžets ir četri miljoni eiro, Zalcburgas festivālam - 25 miljoni eiro, un, kad to nogrieza līdz 22,5 miljoniem eiro, direktors krita gar zemi un teica, ka par tādu naudu neko nevar izdarīt. Jūrmalas domes redzējumu kultūras virzienā jau rāda tas, ka tā nupat finansējusi CD, kas būs kā tās oficiālais suvenīrs, - Mocarta ieraksts, kuru veidojis orķestris Sinfonietta Rīga, Rīgas Doma zēnu koris, soprāns Inga Šļubovska un diriģents Mārtiņš Klišāns. Šo programmu nākamgad atskaņos mazās zāles atklāšanā.