Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova biroja vadītāja Iveta Strautiņa, par spīti baumām, ka abus kolēģus saista kas vairāk, nekā tikai darba attiecības, turpina pildīt amata pienākumus un neliekas ne zinis par nelabvēļiem, jo domē liekas emocijas esot tikai traucēklis.
Baumas par viņas un Ušakova dienesta romānu virmoja jau vairākus gadus. Taču bez pierādījumiem... Turklāt Ušakovs vienmēr uzsvēra, ka ļoti mīl savu sievu Jeļenu. Tomēr šopavasar viņš pēkšņi paziņoja par laulības šķiršanu, un tūlīt pēc tam arī medijos parādījās skaļi virsraksti par iespējamo Strautiņas grūtniecību un jau šovasar gaidāmajām kāzām ar Rīgas mēru. Scenārijs gandrīz kā banālā seriālā. Tomēr Strautiņa uzsver, ka tas ne tuvu nav tā, kā no malas izskatās. Un, lai nu kā būtu ar attiecību smalkumiem, Strautiņas ietekme Rīgas domē nav noliedzama, jo ne velti viņu dēvē par Ušakova "pelēko kardinālu".
Fragments no intervijas:
Ar Ušakovu kopā strādājat jau piecus gadus. Kā vērtējat viņa darbu šajā amatā?
Uzskatu, ka šobrīd Ušakovs ir viens no talantīgākajiem politiķiem Latvijā. Mani vienmēr pārsteigušas viņa darbaspējas un radošā pieeja jautājumu risināšanai, kā arī tas, cik labi mērs orientējas pilsētā, atceras katru detaļu, niansi, kā arī cilvēkus, kas viņu ir uzrunājuši. Ja vajag Bolderājā uzstādīt soliņus, uzreiz tiek izsauktas atbildīgās personas un norīkots — šajā sezonā tam jābūt paveiktam. Piemēram, Ušakovs nekavējoties reaģē uz Rīgas iedzīvotāju lūgumiem un ierosinājumiem, kas tiek izteikti tviterī. Savukārt mans un pārējās komandas uzdevums ir visas šīs idejas un vēlmes juridiski un finansiāli sakārtot.
Kā jūtaties kolektīvā, kurā ir diezgan daudz krievvalodīgo?
Nejūtu itin nekādu diskomfortu. Visi mani kolēģi runā latviešu valodā. Lai gan ļoti labi pārvaldu krievu valodu, darba jautājumos sarunas vienmēr norit latviešu valodā.
Jūs atbalstījāt referendumu par valsts valodas statusu krievu valodai?
Nē, šajā jautājumā mums ar Ušakovu bija atšķirīgs viedoklis. Es uzskatīju, ka referendums nav nepieciešams, vēl jo vairāk, ka tajā nav jāpiedalās. Nezinu, vai mums šai reizē jāatgriežas pie referenduma būtības, bet toreiz Ušakovam bija savs pamatojums, kādēļ tas ir jādara. Arī viņa toreizējā nostāja nebija pret latviešu valodu vai par otru valsts valodu, bet reizēm politiķiem ir jābūt kopā ar savu vēlētāju. Tas bija viens no jautājumiem, kurā mums viedokļi atšķīrās.
Šis žurnāla numurs iznāks 9.maijā. Kāda ir jūsu attieksme pret pasākumiem pie Uzvaras pieminekļa, kuros parasti piedalās arī Ušakovs?
Pagājušajā gadā es pati tur pirmoreiz biju aizgājusi. Nacionālistiski noskaņotiem latviešiem ir ļoti negatīvas emocijas pret šo pasākumu, viņi nesaprot — kāpēc tieši 9. maijā tur jāpulcējas, kāpēc ar sarkaniem karogiem? Patiesībā neviens tur ar sarkaniem karogiem neiet. Nevienam tur nav PSRS simbolikas, jo mēs zinām, ka to lietot ir aizliegts. Lielākā daļa cilvēku, kas tur pulcējas, ir cienījamā vecumā, un viņi ar asarām acīs turp dodas, lai noliktu ziedus un satiktu savus cīņu biedrus. Es to uztveru kā absolūti pozitīvu pasākumu. No latviešu puses tas tiek uztverts pārāk saasināti. It kā krievi tur pulcētos, lai veicinātu provokācijas. Bet nekā tamlīdzīga!
Vai tā ir taisnība, ka esat draudzenes ar Nacionālās apvienības politiķi Baibu Broku?
Jā, mēs esam draudzenes. Tas visur ir izskanējis, un mēs nekad to neesam noliegušas. Mēs kopā strādājām Tieslietu ministrijā, un tolaik mums izveidojās ļoti labas un draudzīgas attiecības, kas ir saglabājušās arī līdz šim. Latvija ir maza un Rīga — vēl mazāka. Tāpēc ceļi bieži krustojas ar bijušajiem studiju biedriem un kolēģiem. Bet politika mums ar Baibu netraucē saglabāt draudzīgas attiecības. Ja esi inteliģents un loģiski domājošs cilvēks, tad to var ļoti skaisti nodalīt. Mēs saprotam — šeit sākas politika un šeit tā politika beidzas, un mēs esam vienkārši draudzenes.
Baumas par to, ka jums un Ušakovam ir īpaši tuvas attiecības, virmo jau sen. Jūs noteikti varējāt paredzēt, ka brīdī, kad tiks publiskota informācija par Ušakova laulības šķiršanu, prožektori atkal vērsīsies jūsu virzienā.
Jā, es ar to rēķinājos, ņemot vērā, ka šādas publikācijas jau ir bijušas. Bet jāteic, ka es noteikti nebiju rēķinājusies, ka situācija tiks pagriezta šādi un kādu rītu es pamodīšos slavena. Turklāt — ar ko? Tagad man katram, kas zvana un jautā, vai baumas ir patiesas, teju vai jāuzrāda grūtniecības tests. Jo cilvēki, protams, notic un jautā — tiešām tas tā ir? Man tas ir nepieņemami un savā ziņā pazemojoši, ka nez kāpēc ir pēkšņi kādam jāskaidro un it kā jātaisnojas un jākomentē šīs baumas. Presē publicētās ziņas par manu iespējamo grūtniecību man bija pamatīgs pārsteigums. Turklāt šīs baumas momentā tika pārpublicētas internetā, turklāt jau kā noticis fakts. Lai gan patiesībā tie ir klaji meli.